Par twitter.com. Pirms nu jau ilgāka laika izdomāju, ka vajag mēģinot tvītot. Vai kā to pareizi sauc. Tviterot? Es regulāri nelasu nevienu twitteru, jo kaut kā tā īsā izsteikšanās forma man negāja pie sirds. Tas ir viens teikums, kurā liels meistars var...

Es dzīvoju vecā mājā. Māja gan ir veca - no 20tajiem gadiem - taču mana dzīvesvieta ir jumta stāva piebūve, kas realizēta 2002. gadā. Sanāk, ka dzīvoju vecā jaunā mājā. Un Berlīnē ir noteikums, ka visās mājās, kurām ir 5 un augstāk stāvi, jābūt liftam....

Man pie mājām ir itāliešu ēstuve. Imbiss - kā to Vācijā dēvē. Ātrā ieskrietuve ar četriem galdiņiem, ja gribi picu apēst uz vietas, taču lielākā daļa parasti ņem ēdienus līdz . Cenas draudzīgas. Patiesībā draudzīgākas nekā Latvijā - 34 centimetru pica...

Tie, kuri pazīst mani, iespējams arī zina manu vājību pret Tokyo Ska Paradise Orchestra. Viena no senākajām ska grupām pasaulē, kas ļot būtiski iespaidojusi japāņu mūziku. Kādu laiku atpakaļ biju aizrāvies ar japāņu rokmūzikas meklēšanu, un tad atklāju...

Vai esiet dzirdējuši par E-sportu? Neko? Dīvaini. E-sporta pasaules čempionātu apmeklējuši 220 000 cilvēku, pasaules čempioni saņem līdz pat 50.000 dolāriem. Šo sporta veidu var piekopt gan vienatnē, gan komandā. Aktuālais pasaules čempions ir Ukrainas...

Es jau atkal jums kritīšu uz nerviem ar savu mūziku. Jā, tādu mūziku, kura man dikti labi patīk. Par Two Door Cinema Club dzirdēju jau vismaz pirms gada. Viņi bija uztaisījuši pāris foršus singlus, taču albuma kā nebija tā nebija. Un te pēkšņi - skatos...

Jo citādi var notikt tā kā pagājušā nedēļas nogalē Berlīnē. Acīmredzot Oušena bandas piedzīvojumi ir bijuši pietiekami iespaidīgi, lai kādi aktīvisti Berlīnē tos mēģinātu realizēt arī dzivē. Tas notika sestdien, gaišā dienas laikā Potsdamas laukumā hotelī...

Rīt dodos uz Cebit izstādi Hanoverē. Taču, lai tur tiktu iekšā, ir jāiziet cauri rindai sarežģītu procesu, par kuru nepieciešamību ne viens vien pilsonis varētu šaubīties. Tā ir piereģistrēšanās. Ja kādreiz cilvēks nopirka biļeti, un pie ieejas laipnā...

Ir 1980. gada vasara. Man ir pieci gadi. Kā katru vasaru, arī šajā esmu pie savas vecmammas Ludzā. Manam Ludzas braucienam šajā gadā ir īpašs svars, jo jūnijā ir piedzimis mans brālis, taču es par to neko nezinu. Vispār dīvaini, bet es neatceros ne mammu...

Ir pagājis zināms laiks galvaspilsētā, lai es uzdrīkstētos nodarboties ar kopsavilkumiem. Tie ir tikai divi mēneši. Un kas vispār ir divi mēneši? Piedāvāju jūsu uzmanībai divus mēnešus Vācijas galvaspilsētā! Ko var gribēt no pilsētas, kurā vēl 100 000...