Nedēļas nogales krīze

Vai jums ir bijusi tāda nedēļas nogale, kad šķiet, ka it kā visu laiku grozies un dari, bet rezultātā neko neesi padarījis? Tā man bija vakar un aizvakar. It kā es kārtoju māju, tad es gatavoju pats makaronus un oriģinālo Bolognese mērci, kas aizņēma pāri pa divām stundām, jo tā jāgatavo krāsnī. Sataisīju vairāk, lai pietiek pāris dienām uz priekšu. Tad biju iepirkties, tad zīmēju pa māju, tad klausījos mūziku un mazliet palasīju, bet tik un tā ir tāda sajūta, ka nekas nav izdarīts.

Vakar vakarā nolēmu paskatīties kādu no krievu DVD, kuru man ir daudz. Mans draugs Helmuts P. Man uzdāvināja krievu filmu „Štrafbat” par ieslodzīto bataljonu 2. Pasaules kara laikā. Skatoties šo filmu, es vēlreiz aizdomājos par to bezcerību, kas toreiz valdīja cilvēku dzīvēs. Kā rīkoties situācijā, kad komandieris liek skriet pāri mīnu laukam? Bet tajā filmā bija viena laba scēna, kad pirms lielās cīņas karavīriem tika dots šņabis, 200 gramu, jo pretējā gadījumā cilvēkus motivēt būtu neiespējami. Un, kā mana omīte kādreiz teica – šņabis galvā, prāts dirsā, tad arī neviens karavīrs īsti vairs neiedziļinājās savā liktenī un apstākļos un ar saucieniem „Za rodinu!” līda laukā no ierakumiem un skrēja virsū mīnām. Taču scēnā, kad zaldātiņi dzēra šņabi, bija tāda burvība, jo šī scēna bija uztaisīta tāda smuka un romantiska, jo citādi visa filma ir smaga, netīra un rupja. Un šajā dzeršanas scēnā pāris cilvēku raksturoja savas sajūtas, un viens pēc izdzertās metāla kruškas smaida ar platu smaidu, pieskaras ar roku krūtīm (savām) un saka – liekas, ka Jēzus ar kailām kājām būtu pārgājis pāri dvēselei! Cik tēlaini! Un smieklīgi, ka pat šņabja dzeršana var būt romantiska un iedvesmojoša, jo šajā situācijā, kad cilvēks saprot pilnīgu bezizeju, tā sniedz mirklīgu laimes sajūtu. Un te nu es atkal esmu nonācis pie savu pēdējo dzīves gadu lielākā atklājuma – mirkļa ķeršanu un skaistā saskatīšanu dažos mirkļos. Necensties kādu notikumu vērot kontekstā, bet ieraudzīt šo mirkļa burvību un izbaudīt to. To nav viegli izdarīt, bet šķiet, ka tieši tā ir lieta, ka sniedz patiesu gandarījumu pat šķietami grūtās un bezizejas situācijās.

Un laikā, kad es rakstu šo ierakstu, es saņemu skaipā sekojošu ziņu:

[13:18:03] _Abigail live : Hi tuurists, this Abigail. I am really looking for new friends. U can look at me here: Te seko links, kuru es tikko izņēmu. Veicot nelielu apstākļu pētījumu, izrādās, ka links ir visnotaļ neķītra rakstura, tāpēc Abigailai nesanāks iepazīt jaunus ļaudis un es nepakļaušos mirkļa vājumam un burvībai, klikšķinot uz viņas atsūtīta linka. :)

P.S. Noskaņas rosināšanai ievietoju bildi no šīs filmas, kuru vakar vakarā skatījos.