Katram prezidentam pa karam

Rīt Afganistānā tiek vēlēts jauns prezidents, un šķiet, ka visi šie notikumi tik lieliski iederās Amerikas kopējā militāajā politikā. Ja mēs tā paskatamies vēsturē, tad iznāk, ka katram Amerikas prezidentam pēdējo 40 gadu laikā ir bijis savs karš. Ir mainījušies gan demokrātu, gan republikāņu prezidenti, bet tēmas ir palikušas tās pašas. Karš ir viens no Amerikas ekonomikas virzītājiem.
Afganistāna būs Obamas spēļu lauciņš. Kad savas priekšvēlēšanas kampaņas laikā viņš visiem Amerikas pilsoņiem solīja, ka izbeigs karu Irākā, jo Bušs to jau bija izkarojis, un savus pluspunktus viņš vairs iegūt nevarēja, Obama nepieminēja, ka pastiprinās militārās darbības Afganistānā, tādējādi šo izveidojot par savu militāro reģionu. Viņš gan teica, ka ieviesīs mieru šajā reģionā un daudziem jau bija nojausma, ko viņš ar to domā, bet fakts, ka regulāri tiek palielināts amerikāņu karaspēks Afganistānā, turklāt pieaug arī bojāgājušo amerikāņu skaits šajā valstī, viennozīmīgi liecina, ka Obama ir sagatavojies karam Afganistānā.
Jo kāpēc gan lai viņš sacītu sekojošo: "Nemieri Afganistānā nav izveidojušies vienas nakts laikā, un mēs nevaram sagaidīt, ka tos izdosies apklusināt vienas nakts laikā."
Un, protams, neizpaliek arī 11. septembra piesaukšana. Pret šo datumu nevienam argumentu nav.
Vai tas ir lobijs, vai ekonomikas uzlabošanas paņēmieni, vai ideālisms, vai jaunu tehnoloģiju pētīšana, vai vienkārši amerikānisms - karš ir šīs valsts sabiedrotais.