Aija

Nedēļas nogalē noskatījos filmu Aija. Biju to jau kādreiz redzējis, taču tad man bija mazāk gadu, un mazāk sapratnes. Es atceros tikai Zanes Jančevskas krūtis.

Kad parādījās bēdīgi slavenā e-bibliotēka, palasījos Jaunsudrabiņa triloģijā, un man ļoti gribējās noskatīties filmu. Jaunsudrabiņa darbs ir ļoti juteklisks un eksistenciāls, un filmā ir izdevies perfekti šo sajūtu atainot. Jānis ir sapņotājs, svētdienas filozofs un dzejnieks, kurš iesprostots laukos un apmāts ar Aiju. Aija ir mežonīgi sievišķīga, "netīra" kā Jānis viņu dēvē, kura "sešas dienas smagi strādājā un septītajā nodevās zemām baudām". Ja meitenēm patīk "sliktie puiši", tad Aija ir tipiska "sliktā meitene", kura var iepatikties puišiem. Dzīves sista, primitīva, tieša, nežēlīga un pirmatnēja. Viņas kustības, viņas spriedumi un rīcības ir riebīgas un fascinējošas reizē. Un pat ar prātu to visu saprotot, Jānis nespēj pārtraukt viņu mīlēt. VIsmaz sākotnēji Jānis šo sajūtu sauc par mīlestību, taču pats aizvien vairāk sāk šaubīties. Jo Aija ir tāda, kuru nevar mīlēt. Viņu var tikai gribēt. Viņa pati to izmanto, un pati caur to ir arī nelaimīga. Savā dzīvē viņa ir pazinusi tikai nežēlību un nabadzību, samērā ātri sapratusi, ka viņas ierocis ir sievišķība, ar kuras palīdzību viņa var manipulēt vīriešus.

Jančevska pilnībā uzbur šo Aijas tēlu esot sievišķīga, kairinoša, nevīžīga, kā no gultas izkāpusi. Vienkāršie lindraki, linu krekls, caur kuru redzamas krūšu aprises un dziļš izgriezums. Viņa kustās ātri, nekoordinēti, viņa ir agresīva un ļauna.

Šī filma ir arī ļoti latviska, un lieliski uzbur kungu un kalpu attiecības Latvijā pirms brīvvalsts un pirmās inteliģences. Mūsu bauru tautas gēns un jaunbagātnieku izgājieni ir nevis no austrumu kaimiņiem iemācīti, bet gan ar mātes pienu iesūkti. Tādi mēs esam, un ir tik lieliski, ka mūsu tautai ir tādi rakstnieki kā Jaunsudrabiņš.

Kādā sarunā Aija izprašņā Jāni par to, kas ir laime. Šis ir tik ļoti eksistenciāls jautājums, kuru Jaunsudrabiņš pamanās uzdot savā darbā, un Jāņa atbilde ir līdz galam  vienkārša un skaista: "Jā! Nu es zinu, kas ir laime! Laime ir - nekā vairāk nevēlēties." Jāpiebilst protams, ka šī ir tikai viena no versijām par to, kas ir laime, kurai nav obligāti jāpiekrīt.