Dzimtene Latvija

Šodien diezgan vēlu pārrados mājās no treniņa. Nebija nemaz tik grūts šodien, jo treneris ilgi lasīja lekciju par to, ka visvairāk, no kā vajadzētu uzmanīties treniņu laikā, ir agresija pret saviem biedriem. Šodien atkal programmā bija spārdīšanās, jo tā nu tas ir, ka sitieni ar kājām ir vieni no svarīgākajiem taiboksa elementiem, un tā sanāca, ka daži kolēģi īsti nespēja novaldīt dusmas, jo citi bija labāki par viņiem, un viņi pārkāpa šo mistisko un nerakstīto robežu par treniņa spēku, bet deva vaļā pa īstam. Un tas nozīmē asinis, bez kurām arī šoreiz neiztika. Treneris uzreiz visu pārtrauca, un sākās gara morāle. Ļoti vienkārša un skaidra, bet vērtīga. Un tas galvenais, ko viņš teica bija, ka protams var izlikt spēku uz vājāku, var trenēties ar vairāk spēka un asāk, nekā tas ir pieņemts, taču jāatceras, ka vienmēr nāks kāds cits, kas ir spēcīgāks, un kurš sodīs tevi par to, tāpēc treniņu laikā būsim korekti viens pret otru. Tad es vēl piedzīvoju ilgus tuvības momentus ar vienu meiteni, kas trenējas, jo mums bija ne tikai jāspārdās, bet arī jāapķeras un jālaužas, kas arī ir viens no taiboksa elementiem. Tā nu mēs ar sasvīdušiem ķermeņiem stāvējām viens otram pretī, tvērām viens otra galvas, centāmies tās piespiest pie sava ķermeņa tā, lai otrs nevarētu pakustēties. Un tā apķērušies, griezāmies kā tādā trakā valsī pa sporta zāli. Protams, arī citi to darīja. Jāsaka gan, ka man tas bija nesalīdzināmi vieglāk, jo rokas man ir garākas, un tomēr arī kaut kā mazliet vairāk spēka man bija.
Kad pārrados mājās, ieslēdzu TV, lai pazvilnētu mazliet tā priekšā, un man par gandarījumu tika rādīta reportāža par diviem vāciešiem, kuri brauc meklēt sievas uz Austrumeiropu. Viens devās uz Ukrainu, otrs uz Rīgu. Rīgas apmeklētājs, ja nemaldos Hermanis viņu sauca, bija nepilnus 60 gadus vecs un meklēja sievieti ap 30. Viņam tika rādītas un viņš arī satika tikai krievietes. Bet komentētājs tās sauca par latvietēm. Sākumā es šķendējos, jo gan irina, gan Tatjana, gan arī Nataša un Angelika runāja skaidrā krievu valodā bez akcenta, viņas pavadīja krievu meitene tūlkotāja, kas palīdzēja saprasties ar vācieti, un arī firmas vadītāja bija ūdeņraža blonda Anastāsija. Bet reportāžā tās visas bija latvietes. Un tā jau laikam arī ir - vācieši nešķiro starp krievietēm un latvietēm Latvijā, viņi nesaprot, ka pēc vārda var diezgan viegli pateikt, ka meitene ir vienas vai otras tautības pārstāve. Viņiem ir pa visam skaidrs - ja meitene nāk no Latvijas, tad viņa ir latviete. Un bez iedziļināšanās mūsu valsts vēsturē un tautiskajā sastāvā neviens iebraucējs arī gudrāks nekļūs.
Sižetā bija redzams, ka Nataša ar Hermani stāvēja uz operas tiltiņa un raudzījās Brīvības pieminekļa virzienā. Bija redzams, kā Nataša rādīja uz pieminekli un krieviski kaut ko stāsta, taču pa virsu gāja vācisks komentārs, kā rezultātā nebija iespējams dzirdēt meitenes stāstīto.
Interesanti. Ko viņa stāstīja Hemranim?