Aukstais karš tuprinās

Gribēju noskūties, bet secināju, ka skuveklim izbeigušās žiletes. Nācās meklēt veco skuvekli, jo tam bija vēl nelietotas žiletes. Pēc brīža secināju, ka skūšanās sajūta ir laba, un tad es mēģināju saprast, kāpēc es nolēmu nopirkt jaunu, kaut arī vecā vēl bija lieliskā kārtībā, turklāt skūšanās sajūta ir lieliska. Un sapratu. Es biju kļuvis par reklāmas cīņas upuri, kurā savā starpā karoja kompānijas Gilette un Wilkinson. Tie lasītāji, kuriem nav nekad bijusi saskarsme ar vīriešu skūšanās piederumu pasauli, derētu zināt, ka abas šīs markas ir vadošās skuvekļu ražotājas. Un šeit es domāju īstu skūšanos. Ar žileti, putām un asinīm, nevis zoda braucīšanu ar vibrējošas ierīces palīdzību. J

Gilette und Wilkinson ir kā McDonalds un Burgerking. Vai Pepsi un Cola. Vai Šķēle un Štokenbergs.

Kad pirmo reizi savā dzīvē apzināti nopirku skuvekli, es izdarīju izvēli, kas uzlika neizdzēšamu zīmogu manai turpmākai dzīvei un skuvekļu izvēlei. Stāvot veikalā pie skuvekļu plaukta un izvēloties starp diviem ražotājiem, mana izvēle toreiz krita par labu Gilette. Un kopš tās minūtes es ne reizi šo ražotāju neesmu piekrāpis. Tā ir uzticība. Varbūt pat līdz mūža galam. Tiesa gan, ja es tajā laikā būtu zinājis, ka Gilette kļūs par Procter&Gamble produktu un Wilkinson ir tradicionāls britu uzņēmums, tad no šodienas simpātijām vērtējot, es drīzāk būtu izvēlējies Wilkinson, taču izvēle ir izdarīta, un atpakaļceļa vairs nav.

Es atceros kā kādreiz es jutu līdz šajā skuvekļu ražotāju bruņošanās cīņā, kad sākotnēji abām firmām bija skuvekļi ar vienu žileti. Pēc kāda laika Gilette izlaida kaut ko pa visam sensacionālu – skuvekli ar divām paralēli izvietotām žiletēm. Man to vajadzēja. Es to nopirku. Brīdi vēlāk Wilkinson izgudroja, ka var taču arī uztaisīt skuvekli ar trīs paralēlām žiletēm, un es spriedu – kāpēc gan tik ģeniāla ideja nevarēja ienākt prātā arī Gilette produktu attīstītājiem. Taču Gilette gaidīja. Un tad, kad sabiedrība bija gatava, viņi laida klajā savu leģendāro MACH 3, kuru man, protams, arī vajadzēja. Es to nopirku. Žileti ar trīs asmenīšiem, taču stilīgāku nekā Wilkinson. Krāsainu un ar mazu spogulīti skuvekļa turētāja. Rokturim bija gumijas profils, kas lieliski iegūlās rokā. Tā bija patiesa bauda. Taču Wilkinson negulēja. Diemžēl. Un izdomāja Wilkinson Quattro. Žileti ar četriem paralēliem asmeņiem. Es biju satriekts. Atkal jau viņi bija soli priekšā maniem favorītiem. Taču es ticēju, ka tas ir tikai neliels mirkļa vājums, jo taču noteikti Gilette liks kaut ko pretī. Tā arī notika. Sasodīts, cik lepns es biju par Gilette! Viņi radīja skuvekli ar PIECIEM asmeņiem, no kuriem viens atradās otrajā pusē, kura uzdevums bija kalpot maliņu aplīdzināšanai. Un tas vēl nebija viss. Šis skuveklis tika izdots divās versijās. Ar un bez baterijas. Kaut arī es sapratu, ka savā ziņā ieeju tādā kā krēslas zonā starp normālo klasisko skuvekli un bārdas dzenamo aparātu, es izvēlējos viskrutāko, ko tirgus tajā brīdī man varēja piedāvāt. Ar bateriju. Tādu, kas tricināja manu zodu. Laiks gan ieveda savas korekcijas. Kad baterija izbeidzās, es jaunu vairāk iekšā neliku, jo tā trīcēšana man nebija vajadzīga. Un PIEKTO asmeni maliņu pielīdzināšanai tā arī ne reizi savā līdzšinējā mūžā neizmantoju.

Bet šodien sapratu – pērkot šo nenormāli kruto skuvekli, es reāli atbalstīju abu skuvekļu ražotāju auksto karu, jo vecais, ar trim asmenīšiem skuj tikpat labi.

Šodien skatos Wilkinson mājas lapā – viņi ir izgudrojuši žileti ar gandrīz vai kosmisku nosaukumu - Quattro Titanum Precision Freestyle ar PIECIEM asmeņiem un trimmeri turekļa otrajā pusē ar kuru nez ko visu var darīt. Laikam arī matus griezt.

Nu cerams, ka manējie negulēs uz lauriem.