Writers´ writer

Tā literatūras kritiķi un citi rakstnieki dēvēja Deividu Fosteru Volesu (David Foster Wallace vai vienkārši DFW). Amerikāņu rakstnieku, kurš 2008. gada rudenī izdarīja pašnāvību pakaroties. Viņam tika piedēvēti vēl rinda citu epitetu "mūsdienu Džoiss", "varenāks par Džoisu" utt. Rakstnieks, kurš līdzīgi kā Džeims Džoiss radīja jaunus vārdus, un līdz pēdējai iespējamai molekulai sadalīja savu tēlu, pat, ja dažkārt šis tēls bija lobsters vai pat priekšmets.
Par DFW pirmo reizi dzirdēju pirms vairākiem gadiem, kad lasīju kādu grāmatiņu, kurā bija apkopotas amerikāņu noveles. Pēdējā Spiegel numurā ir interesants raksts par šo neparasto cilvēku, jo augusta beigās iznāk viņa nozīmīgākā darba Infinite Jest tulkojums vācu valodā. Tulkotājs ar šo darbu ir strādājis 6 gadus. Vācu izdevums būs 1552 lappušu biezs.
DFW 30 savus dzīves gadus ir dzīvojis ar depresijām. Viņa dzīve bez medikamentiem nebija iedomājama. Pirms viņš iesāka lietot medikamentus, kas viņa dzīvi padarīja daudzmaz ciešamu, tika izmēģināti gan elektrošoki, gan ļoti daudz narkotiku.
DFW bijis ārkārtīgi apdāvināts un inteleģents cilvēks, taču liekas, ka šī ir bijusi arī tā tipiskā ģeniālo cilvēku vaina - no ģenialitātes līdz ārprātam ir tikai viens solis. Neskatoties uz to, viņš augstskolā nomācījies tikai vienu semestri, jo ir gribējis dzīvot.
Deivids Fosters Voless reiz rakstīja: "Šķiet, ka starpība starp īstu mākslu un vienkārši rakstniecību slēpjas faktā, vai autors ir gatavs mirt, lai aizskartu lasītāju līdz sirdsdziļumiem."
Viņš esot tehniskā un saimnieciskā ziņā bijis pilnīgi neapdāvināts. Kad viņš pēc pārdurtas riepas reiz zvanījis tēvam un vaicājis, kā lai noņem beigto riepu nost, tēvs viņam ir skaidrojis: "Tev jāskrūvē skrūves vaļā ir pretēji pulksteņrādītāja virzienam." Klusums klausulē. Pēc mirkļā: "Tēt, man nav līdz pulksteņa."
Visdramatiskākajos brīžos, kad viņa depresijas lēkmes viņu pilnībā pārņēma, viņš ģimenes locekļiem uzdevis jautājumus: "Kā iziet no mājas laukā? Kā runāt ar cilvēkiem?"
Voless vairījās sabiedrības. VIņam bija bail no cilvēkiem. DFW nemācēja dzīvot kā to dara "normāli" cilvēki. Kad Voless esot nolēmis precēties, viņš jautājis saviem draugiem par to, kā tas ir būt vīram. Draugu sniegtās atbildes viņš pierakstīja blociņā.
Kaut arī apkārtējie cilvēki mēģināja Volesu pasargāt no pašnāvības, viņš trīs reizes bija mēģinājis to izdarīt. Pēdējos dzīves mēnešos DFW netika atstāts viens pat ne uz minūti. Taču reiz sievai bija uz pusotru stundu jāizbrauc no mājas, un pirms tam viņa vaicāka, kā Deivids jūtas. Viņš teica, ka viss esot kārtībā, un lai taču braucot. Kad sieva bijusi laukā no mājas, Voless laiku netērēja - paņēma striķi un aizgāja uz garāžu...