Krievi
"Bļ... da što etot pi.... so svoim LKW (vāciskais apzīmējums smagai automašīnai) sudja pripolz? Da H.... sņim!", atskanēja aiz baltas sētas, kas ir apbūvēta apkārt kādam būvprojektam gar kuru es šodien no rīta gāju. Vārdu autorus neredzēju. Tikai balsis tipiskā krievu valodā. Tāda neparasta situācija. Kā kino. Eju gar sētu, aiz kuras skan skanīga krievu valoda. Pēc brīža pamanu, ka no turienes izbrauc smagā automašīna, kurai pie stūres sēž jauns turku puika. Pa visam nosarcis. Vārdus visdrīzāk gan nav sapratis, bet intonāciju gan.
Pēc dažiem statistikas datiem Berlīnē dzīvo aptuveni 200.000 krievu. Kopējie skaitļi par Vāciju ir diezgan iespaidīgi - aptuvni 3,5 miljoni ieceļotāju no bijušās Pēseresijas. Skaidrs, ka arī no šiem miljoniem lielākai daļai galvenā valoda ir mātes. Informācijai - arī vismaz 200.000 turku dzīvo Berlīnē.
Krievu valodu šeit dzirdu tik tiešām katru dienu. Protams izņemot tajās dienās, kad neizeju no mājām. Kaut arī, man atliek tikai ieslēgt radiostaciju Russkij Berļin (http://www.radio-rb.de/), un arī mājās es dzirdēšu krievu mēli. Neparasta ir sajūta, kas izveidojas pret šo iedzīvotāju kārtu. Sava veida simpātijas un radniecīgums. Esmu par šo tēmu rakstījis jau agrāk, taču es to vēlreiz šodien no rīta secināju. Ja es Latvijā par šādiem vārdiem būtu sašutis un pie sevis noteiktu - krievi paliek krievi, tad šeit mani tas uzjautrināja. Tas likās tā jautri un simpātiski.
Tā ir tāda neparasta situācija, kas ir izveidojusies ar krieviem Vācijā. Liela daļa krievu ir kā aktieri, kas spēlē savu krievu lomu šeit Vācijā. Un pat tie, kas cenšas "iepirkties" smalkākajā vācu sabiedrībā, valkājot dārgas mantas vai apmeklējot tipiskus vācu pasākumus, spēlē savu krievu lomu tālāk. Un vācieši nekļūdīgi pasaka - tie ir krievi. Un paši to apzinās, ka vienalga, cik vāciski viņi centīsies būt, krievu daba pa visam neizzudīs.
Šis mans ieraksts ir pilns ar vispārinājumiem un apgalvojumiem, jo ir arī pilnīgi savādāki krievi.
Un, ja būsim godīgi, mūs latviešus krievi sāk traucēt tajā brīdī, ka viņi sāk kļūt politiski. Un Latvijā viņi jau mūžīgi ir politiski.
Lai skan pielikumā kāda burvīga krievu dziesma!
Pēc dažiem statistikas datiem Berlīnē dzīvo aptuveni 200.000 krievu. Kopējie skaitļi par Vāciju ir diezgan iespaidīgi - aptuvni 3,5 miljoni ieceļotāju no bijušās Pēseresijas. Skaidrs, ka arī no šiem miljoniem lielākai daļai galvenā valoda ir mātes. Informācijai - arī vismaz 200.000 turku dzīvo Berlīnē.
Krievu valodu šeit dzirdu tik tiešām katru dienu. Protams izņemot tajās dienās, kad neizeju no mājām. Kaut arī, man atliek tikai ieslēgt radiostaciju Russkij Berļin (http://www.radio-rb.de/), un arī mājās es dzirdēšu krievu mēli. Neparasta ir sajūta, kas izveidojas pret šo iedzīvotāju kārtu. Sava veida simpātijas un radniecīgums. Esmu par šo tēmu rakstījis jau agrāk, taču es to vēlreiz šodien no rīta secināju. Ja es Latvijā par šādiem vārdiem būtu sašutis un pie sevis noteiktu - krievi paliek krievi, tad šeit mani tas uzjautrināja. Tas likās tā jautri un simpātiski.
Tā ir tāda neparasta situācija, kas ir izveidojusies ar krieviem Vācijā. Liela daļa krievu ir kā aktieri, kas spēlē savu krievu lomu šeit Vācijā. Un pat tie, kas cenšas "iepirkties" smalkākajā vācu sabiedrībā, valkājot dārgas mantas vai apmeklējot tipiskus vācu pasākumus, spēlē savu krievu lomu tālāk. Un vācieši nekļūdīgi pasaka - tie ir krievi. Un paši to apzinās, ka vienalga, cik vāciski viņi centīsies būt, krievu daba pa visam neizzudīs.
Šis mans ieraksts ir pilns ar vispārinājumiem un apgalvojumiem, jo ir arī pilnīgi savādāki krievi.
Un, ja būsim godīgi, mūs latviešus krievi sāk traucēt tajā brīdī, ka viņi sāk kļūt politiski. Un Latvijā viņi jau mūžīgi ir politiski.
Lai skan pielikumā kāda burvīga krievu dziesma!