Pie sasvīdušiem vīriešiem

Kopš divām nedēļām esmu atkal iesācies nodarboties ar taiboksu. Es to jau darīju pirms vairākiem gadiem, taču toreiz biju spiests pārtraukt treniņus sakarā ar ļoti neparocīgo treniņu laiku. Es biju iesācēju grupā, un tālāk jau arī nevarētu tikt. Neesmu jau nekāds cīnītājs, taču jāatzīst, ka labāka treniņa fiziskās kondīcijas uzlabošanai manuprāt vienkārši nav.

Esmu atradis jaunu sporta klubu, kurā biju jau uz pāris treniņiem, un laikam arī pie šī kluba arī palikšu. Loģiski, ka atkal esmu iesācēju grupā, taču šajā grupā īsti iesācēji ir tikai kādi trīs. Visi pārējie ir jau cilvēki ar priekšzināšanām un pat viens A kategorijas cīnītājs un divi B kategorijas cīnītāji. A cīnītāji par kaušanos ringā jau saņem naudiņu, B cīnītāji kaujas par brīvu, bet viņi ir ceļā uz A kategoriju, lai arī par kaušanos saņemtu naudu. Tāpat kā iepriekšējā klubā, arī šajā dalībnieku vidū dominē maza auguma tumšmataini jauni vīrieši, visdrīzāk turki, irāņi, kāds albānis. Tad vēl ir arī divi krievi un daži vācieši. Grupā ir arī divas sievietes, no kurām vienai ir tāda vēdera prese, par kuru varētu sapņot ikkatrs vīrietis. Tā ir izstrādāta līdz pēdējam muskulītim. Viņai ir gari blondi mati, bet šī ir, laikam, arī vienīgā pazīme, kas apliecina viņas piederību sievišķajam dzimumam, jo citādi viņa uzvedas kā vīrietis. Es ar viņu negribētu nonākt boksa ringā, jo es vienkārši pamatīgi dabūtu pa zobiem, kaut arī viņa ir aptuveni divas reizes vieglāka par mani.

Bet sparingā, tas ir tādā kā cīņā ar to meiteni es nemaz nenonācu, jo kā jau tas ir pierasts sportā – vīrieši ņemas ar vīriešiem, sievietes ar sievietēm. Tā nu arī man sanāca ņemšanās ar pāris vīriešiem. Savā ziņā ir jāpārkāpj tādai robežai pāri, kad ir ciešs ķermenisks kontakts ar pilnīgi sasvīdušu turku vīrieti, kurš aplicis ap kaklu rokas un ar celi mēģina iesist pa sāniem. Mans uzdevums bija atbrīvoties no turka apskāvieniem un aizsargāties no viņa sitieniem, taču tas nebija viegli. Tas nav kā pirtī sēdēt uz lāvas ar brāli un tēti un kopīgi svīst. Tas ir daudz, daudz nopietnāk.

Mans vienīgais labums bija, ka turks bija pietiekami apaļīgs, un tomēr nebija tik žiperīgs un diezgan ātri nogura, tāpēc kaut kad viņš pats atlaidās no manis.

Bet man patika. Lekt ar lecamauklu, kamēr vairāk nejūti  kājas, jo es tik neveikli lecu, ka visu laiku situ ar auklu sev pa kāju pirkstiem, un tie sāka pamatīgi sāpēt, tad uz vietas mīņāties un izpildīt dažādas sitienu kombinācijas. Es gan negribētu sevi redzēt no malas, jo tas noteikti izskatījās vienkārši nožēlojami un neveikli. Bet es jau vēl neesmu burvis, es tikai mācos. :)