Par to kā mēs paliekam vecāki

Tur viņa stāv. Viena rociņa džinsu jakas kabatā, otra pie mutes. Līka muguriņa, galva plecos ierauta, dzeltenīgi blondie un slikti izbalinātie matiņi, kas knapi nosedz mazās austiņas, ir mitri un lietus lāsēm pielijuši. Nu ja, Hamburgā jau atkal līst. Kā sabozies zvirbulēns viņa - aptuveni 15 gadus veca meitene – stāv pie U-bāņa Luebecker Strasse pieturas, kājās cieši pieguļoši džinsi un Bufallo firmas apavi un aptuveni 5 centimetru biezas gumijas zoles. Liekas pat, ka šī mazā un smalkā meitenīte ir uzvilkusi mammas kurpes, kuras ir viņai jūtami par lielām, taču tās viņai palīdz justies pieaugušākai. Tie izjauc visas proporcijas, un varētu pat likties, ka šī meitene ir kā komiksu zīmējums ar pārspīlētām proporcijām. Viņa smēķē un acīmredzot gaida draudzenes. Skaidri redzams, ka džinu jaciņa viņu nesilda. Lietus, asais vējš un nomākusies diena burtiski spīdzina smalko, aptuveni 40 kilogramus smago un pārsteidzoši smalko meitenes ķermenīti. Un šo sajūtu pastiprina trīsas, kas ir pārņēmušas viņu, un tās nav iespējams vairs apstādināt. Viņa ir drebuļu varā, kā noziedznieks Amerikā, kā pieslēgts pie elektriskā krēsla. Taču tas ir nieks. Un kāpēc gan vajadzētu iet mazliet pasildīties avīžu kioskā, kas atrodas aptuveni 5 metrus no viņas? Nopirkt krūzīti ar karstu kafijas dzērienu? Nu ja, nav naudiņas. Tā ir iztērēta par cigarešu paciņu, kas eleganti ir ievietota džinsu jaciņas mazajā krūšu kabatiņā, tāpēc ir izlīdusi ārā līdz pusei. Skat, puikas, tās ir ĪSTAS cigaretes. Nevis ar mentolu vai nedod Dievs, kaut kāds ķīniešu feiks bez tabakas. Esmu liela, tāpēc varu atļauties smēķēt īstu mantu – Marlboro, Made in USA.

Viņa mēģina smaidīt, taču smaids sanāk samocīts, jo ir acīmredzams, ka šī situācija prasa no viņas lielu saņemšanos. Šī it kā stāvēšana pie pieturas, it kā salīšana, jo lietussargs taču nepiestāv, it kā smēķēšana un tāda nevaļīga vaļošanās – tas nav viegli. Un milzonīgie Buffalo apavi, kas atgādina melnus ķieģeļus, kas piesieti pie kājām, tādējādi laupot meitenei jebkuru mobilitātes sajūtu, vēl pastiprina viņas nevarīgo izskatu.

Bet par laimi viņa tiek atpestīta. Jau tālumā viņa ierauga draudzenes, tādas pašas 15gadnieces, dažas tieviņas, dažas apaļīgas ar lielām krūtīm un apaļīgiem dibeniem, kas viņām automātiski liek izskatīties vismaz desmit gadus vecākām, dažas ģērbušās džinsu biksēs, dažām, turīgākajām no viņām, mugurā ir PUMA sporta kostīmi pelēcīgi rozā toņos. Dažas smēķē, dažas to ir beigušas tikko darīt.

Tāda ir vācu jaunatne. Iespējams, ka tāda pati, kā Latvijā, taču Latvijas jaunatni es neredzu katru dienu. Latvijas jaunatne man ir iekonservēta atmiņā tad, kad es vēl pats dzīvoju Latvijā, tāpēc man tā šķiet savādāka, bet iespējams, ka es vienkārši kļūstu vecs. :)

P.S. Ilustrācijai pievienoju apavu foto. Aptuveni tādi kājās bija arī šai meitenītei.