Bagats dara kā grib, nabags kā var

Šodien no rīta uz lidostu Hamburgā no savām mājām devos ar jauno S-bāņa līniju. Respektīvi, S1 tika piebūvēts atzars, un pieturā Ohlsdorf vilciens sadalās divās daļās, no kurām pirmā aiziet uz lidostu un otrā tālāk pa veco S1 maršrutu. Protams, ka bija zināms satraukums, jo šis atzars tikai aizvakar tika oficiāli atklāts. Parasti es ar S1 braucu līdz pieturai Ohlsdorf, kur tad sēdos iekšā autobusā, un pēc 10 minūtēm jau biju lidostā.
Jauno atzaru līdz lidostai iesāka būvēt 1994. gadā, tā garums ir 3 kilometri, izmaksas - 280 miljoni EUR. Brauciena ilgums 2 minūtes.
Pēc nelielā satraukuma, kas mani pārņēma, kad vilciens uzsāka braucienu pa jauno tuneli, es sajutos kā puika pirmajā naktī, kad secināju, ka viss jau ir beidzies, un es varu doties uz terminālu.
It kā jau tā ir liela ērtība, tas vairo Hamburgas lidostas atraktivitāti iebraucēju vidū, turklāt 8 minūtes ātrāk pasažieris var nokļūt lidostā, bet vai šīs divas minūtes ir 15 gadu un 280 miljonu EUR vērtas?