Kā iesākt dienu?

Šodien no rīta nolēmu iesākt dienu ar vannu. Gulēju vannā klausījos Baha Labi temperēto klavesīnu, domāju dažādas domas. Viena no šīm domām bija par Indiju. Es secinu, ka ar katru dienu mani aizvien vairāk velk atpakaļ uz turieni. Un tas ir kaut kas neizskaidrojams! Sākotnējā nepatika pret šo valsti ir pāraugusi sava veida atkarībā. Es vakar izlasīju  vienu grāmatu par kāda mugursomnieka ceļojumu uz Indiju, un tad šī vēlme bija vēl izteiktāka. Neskatoties uz netīrību, nabadzību un dažkārt riebīgajiem cilvēkiem - vienkārši gribas atpakaļ. Šķiet, ka esmu saslimis ar Indivīrusu.
Pēc tam ēdu brokastis. Dzēru Masala chai, ēdu tostētas maizītes ar sieru un lasīju Bībeli. "Uz dullo" atšķīru vietu un lasīju. Pavīla 1. vēstule korintiešiem, 7. nodaļas 4., 5. pants:
"Sievai nav noteikšana par savu miesu, bet vīram; un tāpat vīram nav noteikšana par savu miesu, bet sievai. Neatraujieties viens otram, kā vien uz kādu laiku pēc pašu vienošanās, lai atrastu laiku Dieva lūgšanai, un tad turieties atkal kopā, lai sātāns jūs nekārdinātu jūsu nesavaldības dēļ."

Tas punkts pierē nav kārpa, bet gan tilaka - sarkanas krāsas punkts, kuru dabūju pēc kāda tempļa apmeklējuma. Bija mazliet dīvaina sajūta ar to staigāt apkārt, jo likās, ka esmu mazliet vardarbīgi ielauzies citu cilvēku un citas ticības sfērā. Taču tā bija lieliska sajūta, kad tiku pie šī punkta. Pirms došanās uz vakariņām restorānā, kur galvenokārt atrodas tikai tūristi, gan nomazgāju to.