Demjaņuka lieta

Šī tēma, par ko rakstu, ir bezgala sensitīva, un apzinoties politkorekcijas principus, šajā sakarā nemaz nevarētu būt citu viedokļu. Tāpēc es nepaudīšu citu viedokli, es tikai pastāstīšu šo lietu, jo pieņemu, ka Latvijā medijos par to tik daudz nerunā.
Runa ir par 89 gadīgo Džonu Demjaņuku, kurš kara laikā esot bijis uzraugs koncentrācijas nometnē Sobiborā, Polijā, kur viņš ir grūdis cilvēkus gāzes kamerās. Apsūdzība uzrāda viņam līdzdalību 29.000 ebreju noslepkavošanā.
Pats Demjaņuks visu apstrīd. Viņam ir ļoti slikta veselība, taču neskatoties uz to, šīs nedēļas sākumā viņš tika pārvests no ASV uz Vāciju, kur viņam plānots uzrādīt apsūdzību. Ebreju kopienas Vācijā uzgavilē, jo šis visdrīzāk būs pēdējais process, kurā tiks tiesāti kara noziedznieki. Ir pagājis vairāk nekā 60 gadu, un visi darītāji ir miruši.
Demjaņuks ir bijis ukraiņu ieslodzītais, kurš ticis rekrutēts kā brīvprātīgais palīgs, tādējādi pats visdrīzāk arī ticis izglābts no bojāejas. Kas attiecas uz pierādījumiem, tie ir diezgan "šķidri". Kā pierādījumi figurē Demjaņuka SS dienesta apliecība kā arī koncentrācijas nometņu darbinieku pārvietošanas saraksti, kuros redzams, ka Demjaņuks 1943. gadā ticis pārvietots uz nometni Sobiborā. Kā blakus apsūdzētājs šajā lietā figurē 82gadīgais Tomass Blats, kurš tajā laikā bijis šīs nometnes ieslodzītais un zaudējis tur savus ģimenes locekļus. Viņš toreiz bija 15 gadus vecs, un viņam vajadzētu atpazīt Demjaņuku, kurš tajā laikā bija 22 gadus vecs.
Noziedznieki ir jāsoda, un šādiem noziegumiem nav noilguma pat pēc 60 gadiem, taču realitāte ir, ka pierādījumu nasta šajā gadījumā ir gaužām niecīga, pats apsūdzētais ir ļoti vecs un ļoti slims.
Vai šis process tiešām ir par noziegumu vai tomēr principiāls politkorektuma uzvaras gājiens, jo iegūtais gandarījums būs gaužām niecīgs.
Es nezinu. Es tikai domāju un cenšos saprast, kas šajā pasaulē notiek pa īstam un kuros brīžos viss ir tikai teātris.

Attēlā ir redzams apsūdzētais Demjaņuks pārvietošanas brīdī no ASV un Vāciju.