Piemirsās
Šodien bija viens no tiem rītiem, kad sevi ilgi bija jāpierunā, lai pamostos. Kaut gan visi apstākļi bija izveidojušies tā, lai pamošanās nesagādātu lielas grūtības. Pa nakti logu guļamistabā atstāju vaļā un ielaidu arī kaķus. Un tie, kuri zina manu visnotaļ kategorisko attieksmi pret kaķiem guļamistabā, jau saprot, kāda debesu dāvana viņiem tika. Viņi visu nakti centās mani izklaidēt guļot uz galvas, mīcot segu vai vienkārši kaujoties. Pāris reižu jau biju tuvu tam, lai paņemtu čību un pastāstītu viņiem, ka labāk savas attiecības kārtot vajadzētu, piemēram virtuvē, un lai viņi izbauda iespēju atrasties guļamistabā, taču biju par nespēcīgu, lai šādu diskusiju no rīta ar čības palīdzību iesāktu.
Kā pateicību par manu vēlību pret kaķiem, izpelnījos Kimīša vēmekļus uz paklāja aptuveni 6 no rīta, kad viņš saēdās apkaltušās un nobirušās istabas augu lapas. Skaidrs, ka gulēšana bija jāpārtrauc un jālikvidē sekas. Kad tas tika paveikts, es iekritu gultā, lai vismaz varētu "izspiest" vēl 5 minūtītes. Tās pārvērtās 5 reiz piecās minūtītēs, un bija jau pa visam vēls.
Pusmiegā nomazgājos, sasmērēju maizi, paņēmu somu (protams, pa vidu jau arī saģērbos) un devos uz bāni. Pamazām atžirgu, jo manu uzmanību piesaistīja netipiski maz automašīnas uz ielas pirmdienas rītā. Parasti jau pēc 8 manas mājas priekšā ir korķis ceļā uz centru, bet šodien pa visam gaisīgi centra virzienā aiztraucās viens BMW, pēc brīža viena Mazda. Un viss. Es mazliet apjuku. Ja nu šodien ir svētdiena? Kaut arī šī versija man likās pilnīgi neticama, taču no otras puses bezgala pievilcīga, jo tāda ceļošana laikā vienu dienu pagātnē būtu tomēr lieliska lieta!
Vēlakais brīdī, kad biju nonācis Ubāņa pieturā, pār manu galvu nāca apskaidrība. Šodien taču Vācijā tiek svinēti Vasarassvētki, un tas nozīmē, ka diena ir brīva. Protams, ne jau man, Latvijas ierēdnim. :)
Un piektdienas vakara The Enemy koncerts man vēl aizien ir ausīs. Tik ļoti skaļa bija tā mūzika. Neizturami skaļa. Bet dziesmas viņiem tiešām ir lieliskas. Es vēlreiz esmu spiests secināt, ka esmu britu mūzikas piekritējs, britu mazliet huligāniskās ielas subkultūras piekritējs. Melnas treniņjakas, baltas adidas botas, īsi mati. Laikam tomēr filmas Green Street Hooligans uz mani ir atstājusi lielāku iespaidu nekā es pats iedomājos.
Kā pateicību par manu vēlību pret kaķiem, izpelnījos Kimīša vēmekļus uz paklāja aptuveni 6 no rīta, kad viņš saēdās apkaltušās un nobirušās istabas augu lapas. Skaidrs, ka gulēšana bija jāpārtrauc un jālikvidē sekas. Kad tas tika paveikts, es iekritu gultā, lai vismaz varētu "izspiest" vēl 5 minūtītes. Tās pārvērtās 5 reiz piecās minūtītēs, un bija jau pa visam vēls.
Pusmiegā nomazgājos, sasmērēju maizi, paņēmu somu (protams, pa vidu jau arī saģērbos) un devos uz bāni. Pamazām atžirgu, jo manu uzmanību piesaistīja netipiski maz automašīnas uz ielas pirmdienas rītā. Parasti jau pēc 8 manas mājas priekšā ir korķis ceļā uz centru, bet šodien pa visam gaisīgi centra virzienā aiztraucās viens BMW, pēc brīža viena Mazda. Un viss. Es mazliet apjuku. Ja nu šodien ir svētdiena? Kaut arī šī versija man likās pilnīgi neticama, taču no otras puses bezgala pievilcīga, jo tāda ceļošana laikā vienu dienu pagātnē būtu tomēr lieliska lieta!
Vēlakais brīdī, kad biju nonācis Ubāņa pieturā, pār manu galvu nāca apskaidrība. Šodien taču Vācijā tiek svinēti Vasarassvētki, un tas nozīmē, ka diena ir brīva. Protams, ne jau man, Latvijas ierēdnim. :)
Un piektdienas vakara The Enemy koncerts man vēl aizien ir ausīs. Tik ļoti skaļa bija tā mūzika. Neizturami skaļa. Bet dziesmas viņiem tiešām ir lieliskas. Es vēlreiz esmu spiests secināt, ka esmu britu mūzikas piekritējs, britu mazliet huligāniskās ielas subkultūras piekritējs. Melnas treniņjakas, baltas adidas botas, īsi mati. Laikam tomēr filmas Green Street Hooligans uz mani ir atstājusi lielāku iespaidu nekā es pats iedomājos.
Werbung