Sapnis par Zatleru

Kaut arī esmu šī pēdējās un arī nākamās dienas aktīvi darbā aizņemts ar latviešu kompāniju pavadīšanu Vācijā, tas mani netraucē naktīs saldi gulēt un sapņot. Turpinot pirms pāris dienām aizsākto sapņu tēmu, gribēju padalīties ar nelielo sapņa epizodi pagājušā naktī.
Šis sapnis bija iedvesmojies no aktuālajiem notikumiem Latvijas politikā, tāpēc mana sapņa galvenais varonis bija Zatlera kungs, kurš tieši šajās dienās svinēja sava amata otro dzimšanas dienu. Liekas, ka vēl nesen viņu ievēlēja, un mēs jautājām viens otram - kas viņš ir? Bet izrādās, ka kopš tā brīža pagājuši jau divi gadi.
Tātad, mans sapnis risinājās liftā. Es tur biju, un tur bija vēl kāda persona, kuru es neatceros. Lifts virzījās uz augšu, un kādā stāvā tas apstājās un atvēra durvis. Nekas nenotika. Brīdī, kad durvis vērās ciet, pēkšņi pa tām iespraucās Zatlera kungs. Melnā uzvalkā un smaidošs. Viņš izskatījās ļoti labi. Turklāt, viņš pēkšņi iesāka liftā braucošos, tas ir mani un to otru personu, kuru es neatceros, cienāt ar āboliem. Lifts apstājās kādā stāvā. Atkal nekas nenotika. Durvis vērās ciet, taču atkal pēdējā brīdī kāda dāma ļoti biezā kažokā mēģināja tajā iespraukties. Viņai tas nesanāca, taču brīdī, kad durvis jau bija pa visam ciet, viņas rokas sniedzās pēc Zatlera kunga piedāvātā ābola. Roka paņēma ābolu, durvis aizvērās, un vairs vaļā nevērās, un lifts sāka kustēties....
Turpinājumu es neredzēju, jo skats bija jau pietiekami šausmīgs, kad es redzēju, kā tā roka ar ābolu paliek aizvien zemāk un zemāk.
Bet tā jau ir - nevajadzēja gramstīties gar to ābolu!