Vistiņas

Kad ap pusdienlaiku mani piemeklēja bads, devos uz vietējo Edeku, kas atrodas Hanse Viertel veikalu pasāžā, lai salūkātu kaut ko ēdamu. Nopirku dienišķo Kalinka kefiru, kas tik tiešām arī garšo kā kefīrs Latvijā, taču ir vācu ražojums, un tad meklēju vēl kādu nieku, kas saskaņā ar manu aktuālo uztura plānu, nesaturētu ogļhidrātus. Edekas pašā galā ir "siltā lete", kur iespējams nopirkt aktuālus un siltus kulinārijas izstrādājumus. Tā kā bads mani bija piemeklējis samērā vēlu, "silta lete" attiecīgi bija krietni patukšojusies. Cepti kartupelīši, tvaicēti dārzeņi, desiņas un grilēta vista. Vairāk nekas nebija palicis. Mana izvēle krita uz grilēto vistiņu. Protams, ne jau veselu, bet pusīti. Turklāt, cena ir ļoti draudzīga - 2,95 EUR. Atnesot vistiņu uz biroju, secināju, ka tā ielikta siltumizturīgā maisiņā, uz kura virsū rakstīts Gegrilltes Hänchen (Grillēta vistiņa). Un tad vēl uz maisa virsū bija populārais zīmējums no Vilhelma Buša stāsta Maksis un Morics, kas redzams blakus. Kā noskaidroju, latviskais apakšvirsraksts šim darbam ir Puiku stāsti septiņos nedarbos. :) Es atceros, kad bērnībā skatījos grāmatiņu ar šiem zīmējumiem, man tās vistiņas likās traki garšīgas. Tās izskatījās tik apetelīgas, un pēc tam, kad abi puikas vistas Boltes kundzei bija nozaguši, gulēja zālītē lieliem apaļiem un pieēstiem vēderiem. Un tad man atkal sagribējās ceptu vistu, jo kā daži varbūt jau zina, cepta vista un rosols man bērnībā bija visu ēdienu ēdiens. Ceptu vistu es varēju ēst 24 stundas. Un, kad tuvojās kārtējā jubileja, man bija tikai viena vēlēšanās - cepta vista un rosols. Šis bija karalisks salikums! Bet tagad es palasījos Maksi un Moricu, un esmu spiests secināt, ka tie abi puikas tik tiešām ir bijuši baigi nežēlīgie. Un arī viss stāsts ir vardarbības caurvīts. Kad Boltes kundze devās uz pagrabu pakaļ skābētiem kāpostiem, kuri viņai īpaši labi garšoja, kad tie tika uzsildīti, viņas suns Špics palika virtuvē un konstatēja faktu, kad ar makšķeres palīdzību abi negatnieki caur skursteni zaga vistas. Taču tā kā Špica vācu valodas prasme bija ļoti zema, viņš nespēja Boltes kundzei saprotami pastāstīt, kas noticis ar vistiņām, kad tā ar kāpostu bļodu uznāca no pagraba. Protams, ka Boltes kundzei nemūžam nevarēja ienākt prātā, ka pie vainas ir Maksis un Morcis, tāpēc par vainīgo tika atzīts Špics, un tiek veikta ātra un nežēlīga tiesas prāva ar sekojošu sodu. Boltes kundze paņem lielo karoti, saķer Špicu aiz astes, lai tas nekur neaizbēgtu, un ar karoti zvetē viņam pa muguru. Špics jūtas nepatiesi sodīts, taču viņam nav attiecīgs alibi. Laikam arī šis stāsts tomēr vairāk ir domāts pieaugušiem.