Mazvērtības komplekss

Advokāts Grūtups intervijā stāstīja, ka latviešiem gēnos ir mazvērtības komplekss. Tas, laikam ir tas, ko es pirms jau ilgāka laika savā blogā biju nosaucis par latvieša gēnu.
Vispār, nekad jau nevar ielīst (es ceru, ka pareizi tagad šo vādu uzrakstīju) cilvēkos, taču viņš man liekas ļoti lādzīgs.
Gribēju vēl pierakstīt kādu dzejoli no dzejoļu grāmatiņas, kuru šodien izlasīju.
Autors ir Arvis Viguls
Trešā vēstule





Sveicināts, zini, izdilt - tas nav nemaz tik sāpīgi,
guļu gultā, spļauju asinis saujā, bet arvien grūtāk ir trāpīt,
ja nu vienīgi estētiskie apsvērumi mani nedaudz satrauc,
asiņošana tomēr ir ieradums, ko diezgan grūti ir pārtraukt,
spilvens, palagi, sega - viss netīrs un sarkans.
Ja vien varētu tā: piemēram, piektā gada parkā
atnākt pa nakti, sadalīties un iesūkties augsnē,
kamēr debesīs plosās blaugznas.

Neinu, varbūt dzīvots velti, var'but nepareiza taktika -
tā arī neiemīlējās manī slavena dziedātāja vai aktrise.
Tādas domas nāk prātā, kaut vai triec galvu pret zemi,
tu jau arī pārdzīvoji, ka skārleta johansone tevi nemīl.
Bet viss kārtībā, labāk mirstu no slimības nekā no bada.
Dzirdēji, šorīt teica, no šodienas pēterburga atkal ir ļeņingrada,
tā arī nesaņems vakar sūtīto vēstuli turienes radi.