Eksponēšanās

Es ar interesi cenšos ieklausīties cilvēkos, kuri sabiedriskās vietās ved pārrunas paši ar sevi. Ir tāda cilvēku kārta, kuri skaļā balsī runā paši ar sevi. Iespējams, tie ir garīgi slimi cilvēki, taču no malas noteikti ir grūti spriest par to, kurš ir garīgi slims, un kurš garīgi vesels. Katrā gadījumā šie cilvēki parasti ir pusmūža vecumā, 90% gadījumu vīrieši. Tas nozīmē tikai vienu - stiprais dzimums tomēr neiztur sabiedrības spriedzi un kaut kad vai nu sajūk prātā, vai pakarās, jo arī vīriešu starpā ir vairāk pašnāvību nekā sieviešu, un daži vīrieši tomēr saņemas un dzīvo pienācīgu dzīvi. Vienu pašrunātāju es sastapu šodien no rīta sabiedriskajā transportā. Onkuliņš ap kadiem 60, izspūrušiem un retiem blondiem matiem, kuri turklāt bija vēl samērā gari, un apakšlūpu, kas viennozīmīgi bija par lielu viņa salīdzinoši smalkai sejai. Tā bija ļoti liela un atkārusies, un tad, kad viņš runāja, sava lielā apjoma dēļ, tā kustējās vienu milisekundi lēnāk nekā pati mute. Viņš stāvēja pie durvīm, uzdeva pats sev jautājumus un pats tos arī atbildēja. Esmu vienmēr apgalvojis, ka KATRS cilvēks ir visums. Turklāt neparasts, un piedzīvojumiem bagāts. Šādos brīžos mums ir dota fantastiska ispēja ielūkoties šajā svešajā visumā. Parasti mēs varam ielūkoties tikai pazīstamu vai radošu cilvēku pasaulēs, jo tiem jau arī patīk eksponēties. Katrs mākslas darbs, katrs uzrakstītais teikums vai sacerētā takts ietver arī daļu paša personības, un mēs varam tajā ielūkoties. Bet nu skaidrs - kaut kad taču pieriebjas skatīties vienos un tajos pašos cilvēkos, kas turklāt vēl ir populāri. Un tad mēs skatamies Big Brother un co, kur galvenie tēli ir dzīvi un nepopulāri cilvēki (kuri gan ar laiku kļūst populāri), un viņi netēlo savu lomu, bet ir tādi pa īstam.
Un tad ir šie izņēmumi. Cilvēki, kuri runā paši ar sevi un tādējādi dāvā visiem apkārtējiem iespēju ielūkoties viņa pārdzīvojumos, problēmās un priekos. Saprast, kas viņu nomāc, kas dara laimīgu.
Nākamreiz, kad sabiedriskajā transportā vai uz ielas pamaniet cilvēku, kurš runā pats ar sevi, ieklausieties viņā. Un priecājieties, ka viņš dod iespēju ieskatīties sevī un atklāt jaunu pasauli. Un nedomājiet par to, ka viņš ir traks. Varbūt jūs paši esiet traki? :)