Karstas sirdis vs karstas galvas

Par ziemeļniekiem mēdz teikt - atturīgi savās emocijās, bet ar karstām sirdīm.

Grieķijas ekonomiskā krīze ispējams ir prologs eiro nekrologam, taču šīs pārdomas varbūt uzrakstīšu citu reizi. Grieķijai pietrūkst vairāk naudas nekā Latvijai - līdz 2012. gadam tiek prognozēti aptuveni 135 miljardi eiro. Tas nozīmē - katrs Grieķijas iedzīvotājs izmaksās Eiropai 12.000 eiras.

Vakar Grieķijas valdība paziņoja par  taupības plāniem, kuri ir smagi, bet tomēr ne tik kategoriski kā Latvijā. Un grieķu karstgalvji izgāja ielās piketēt. Ne tikai piketēt, bet arī pielietot vardarbīgas metodes.

Mūsu valstī iedzīvotāji sēdēja mājās, burkšķēja zem deguna vai lamāja valdību. Taču ielās negāja. Grieķi ir atteikušies pieņemt taupības plānu, ir pieteikuši ģenerālos streikus un citas destruktīvas darbības. Kas ir labāk? To jau visdrīzāk rādīs laiks, taču cik var spriest, mūsu valstī pieņemtais taupības kurss pamazām sāk rādīt augļus. Latvija tiek minēta kā paraugs arī citām valstīm, kur jāpieņem ekstrēmi taupības lēmumi. Ticu, ka pēc pāris gadiem mēs visi par krīzi atcerēsimies kā lielu murgu, bet kopumā mums klāsies labi. Es tiešām tam ticu. Grieķijas, un kā tagad izrādās arī Spānijas un Portugāles gadījumā tas viss varētu būt daudz sarežģītāk. Valstis ir lielākas, ambīcijas ir lielākas. Un cilvēki karstasinīgāki. Kas ir labāk?