Vēlreiz par to pašu

Veröffentlicht auf von helmuts

metzgerei.jpg....par bulciņām.

Šodien no rīta ceļš uz darbu veda caur gaļnīcu, kurā jau sen nebiju iegriezies. Pasūtot četras maizītes ar gaļu un divas kafijas, samaksāt nācās tikai 3,34 EUR. Es tiešām nezinu nevienu citu vietu, kur varētu vēl lētāk paēst brokastis divi cilvēki. Sežot necilajā gaļnīcas telpā ar skatu uz plašajām gaļas izstrādājumu vitrīnām, devos iedomātā ceļojumā pa Eiropu. Varīts Prāgas šķinķis ar ķiplokiem, bavāriešu leberkaese, kuras sastāvu es nosaukt nevaru, bet tā ir tāda silta desa šķēlēs, paštaisītas Vīnes desiņas, Ķelnes Hackepeter, maltā gaļa ar sīpoliem, pipariem un sāli, kuru ēd jēlu, pfalciešu aknu desa, itāļu salāmi un daudzi citi izstrādājumi, kuriem vismaz nosaukuma līmenī ir ģeogrāfisks apzīmējums. Man gribētos nogaršot visu!!! Taču domāju, ka tālāk par silto cūkgaļas cepeti, paštaisītajām kotletītēm un auksto gaļu es netiktu. Būtu pārāk daudz. Vai es jums jau stāstīju, ka šajā gaļnīcā ir arī neliela lete ar dažādiem siera izstrādājumiem? Lieli siera rituļi un kluči, no kuriem iespējams nopirkt dažas šķēlītes pagaršošanai un atkal doties ceļojumā. Rokforas siers, Ementāles siers, Māsdāmeres siers, Gorgoncolas siers, Alpu kalnu alu siers no Šveices un itāļu Mocarellas un tomātu smērējama pasta.

Gaļnīcā pie sienām ir fotogrāfijas ar Breite Strasse - ielu, uz kuras atrodas šis iestādījums. Un reklāma pie ieejas durvīm vēsta, ka šī vieta pastāv jau no 1903. gada. Jau vairāk nekā simts gadus šī gaļnīca lutina berlīniešus ar desām, pastētēm (pagaršoju arī aknu pastēti ar brūklenēm, bet tā tomēr nebija tik garšīga) un ceptām vistu kājiņām. To sauc par vēsturi!

Zvaniņam iešķindinoties atverās durvis, un veikaliņā ienāk strādnieciņš zaļganā kombinezonā un netīrām rokām.

"Divas salami maizītes, lūdzu!"

"Ak, diemžēl visas bulciņas ir izbeigušās. Ieejiet blakus pie maiznieka, nopērciet bulciņas, un tad es Jums uztaisīšu maizītes."

Strādnieciņš klusējot iziet no gaļnīcas un jau divas minūtes vēlāk ir atpakaļ ar maisiņu no blakus maiznīcas. Pārdevēja smaidot paņem papīra turzu ar bulciņām, pārgriež tās uz pusēm, iesmērē sviestu, noēvelē svaigas salami šķēles un uzliek uz maizītēm.

""Lūdzu!"

Strādnieciņš priecīgs paņem maizītes un kafiju, apsēžas pie mazā galdiņa, atver avīzi, un bauda savas gan jau otrās brokastis.

 

Bildīte gan nav no šīs Berlīnes gaļnīcas, bet ieskatam un iespaidam pievienoju kādas citas līdzīgas bodes fočeni.

Werbung
Um über die neuesten Artikel informiert zu werden, abonnieren:
Kommentiere diesen Post
K
<br /> Es gribu est!<br /> <br /> <br />
Antworten
H
<br /> Un tikai nesaki, ka piparots salami vai laba aknu pastēte Tevi neuzrunātu? Tādas garšīgas aknu pastētes kā Latvijā man nav nācies šeit atrast. Tādu, kas ir ļoti aknīga, mazliet rūgteni salda. Un<br /> tad uz mīkstas baltmaizes ar sviestu... :) mmm<br /> <br /> <br />
Antworten
D
<br /> Man, lūdzu, vienu kārtīgu vismaz 2 cm biezu steiku, jo sarkanāks, jo labāk, tā, lai sula tek... ar viegli apsvilušiem rupjās sāls graudiņiem pa virsu... Ja gaļa, tad gaļa, un nost ar subproduktus!<br /> . (Ok, atzīšos, ka tā jēlā maltā gaļa mani "uzrunāja".. Atceros tēva māsīcas lauku mājās taisīto paškauta teļa kotlešu masu, ar ko mēs, sīkie, taisījām "buķikus" uz rupjās ķieģeļmaizes... 80. gadu<br /> luksus paēdiens!! Kotlešu gan attiecīgi sanāca mazāk, nekā bija plānots. ;) )<br /> <br /> <br />
Antworten