Kaut arī esmu iesācis rakstīt citu blogu, šajā vēl regulāri iemaldās lasītāji.
Ja pēc šī bloga iepazīšanas rodas interese par jauno, lūdzu sūtīt mailu uz helmuts.salnajs@gmail.com
Nosūtīšu linku!
Sveicieni
Ar šo oficiāli paziņoju, ka šis blogs izbeidz savu darbību!
Es iesāku rakstīt nelielu nekrologu savam blogam, taču nolēmu to nepublicēt. Galu galā, mazāk vārdu nozīmē mazāk sāpju.
Es no visas sirds atvainojos vienam Cilvēkam. Un piedodiet arī citi, kuri regulāri šo lasīja, jo tagad viņiem būs vēl par vienu interesantu lasāmvielu mazāk. :)
Laiki mēdz mainīties, un tā kā manī rakstīšanas vīruss ir iemitinājies, tad visdrīzāk, ka es nekad nepārstāšu rakstīt. Iespējams, ka kaut kad būs arī jauns blogs, un to es tad arī saviem draugiem izziņošu. Ja nu gadījumā par šī bloga regulāru lasītāju ir kļuvis man nepazīstams cilvēks, tad sūtiet man mailu uz salnajs@gmx.net. Tiklīdz izveidošu ko jaunu, došu ziņu.
Nobeigumā pievienoju nelielu tēlojumu, kuru sarakstīju pirms pāris nedēļām. Mani meklējumi un mēģinājumi daiļliteratūras lauciņā noteikti turpināsies.
Aplis
Reiz kāds vīrs iestādīja koku. Viņš uzmanīgi turēja vārgo stādiņu, un pēc brīža darbiņš bija galā. „Te būs! Cerams, ka viņa priecāsies!,”, viņš pie sevis nomurmināja.
„Bet ja nē - vīrietim mūžā taču jāiestāda koks, jāizaudzina dēls un jānosit čūska.”
Dēla vietā bija divas meitas, bet čūskas vietā žurka pagrabā.
Puikas nolēma iet skatīties futbolu.
„Nauda biļetēm ir jādabū!”, teica lielākais un dūšīgākais
„Nevajag. Es zinu kādu labāku variantu!”, apgalvoja mazākais un kārnākais
„Pie stadiona pašā tālākajā stūrī, kur parasti neviena nav, aug kāds vecs koks, kurā mēs varam uzrāpties un tad pārlēkt pāri sētai!”
„Lieliska ideja!”, priecājās dūšīgais puika
Viņi nonāca pie koka, uzkāpa uz tā un pāri bija.
„Cik labi, ka šis koks te ir izaudzis!”, priecājās kārnais puika
„Ja vēl tie muļķi nebūtu tik augstu sienu uzstādījuši, būtu pa visam labi!”, stenēdams un knapi pāri tikdams teica dūšīgaisa.
Sieviete pēdējā brīdī paspēja aizslēpties aiz sienas.
Iesākās apšaude. Viņa sēdēja un gaidīja, kad varēs turpināt ceļu, taču pašlaik siena bija viņas vienīgais glābiņš.
„Jā, darīsim tā!”
„Šis būs lielisks arhitektonisks risinājums! Nākotne kopā ar pagātni rokrokā.”, teica pirmais arhitekts.
„Tā ir augsta un stabila, turklāt gara, un tas nozīmē, ka ietaupīsim uz būvniecības izmaksām. Stadiona pasūtītājam šī ideja patiks. Un tos daudzos mazos caurumiņus, kas ir sienā, izmantosim sieta piestiprināšanai, lai neviens pa sienu nevarētu uzkāpt un pāri tikt.”
„Tiešām fantastiska ideja!”, atteica otrais arhitekts.
„Es brīnos, kā tu paliki dzīvs! Tu ripoji pa kalnu zemē tieši virsū sienai un tam lielajam kokam!”
„Labi, ka tur bija tas siets…”, puika skaidroja mammai.
Uzbērums kļuva aizvien lielāks. Drīz jau tas atgādināja nelielu kalnu.
„Kustieties ātrāk!”, sauca vagars plikšķinot pātagu pret zemi.
„Dīķim jābūt gatavam līdz rītdienas vakaram!”
„Tas taču nav iespējams!”, noburkšķēja zemnieks.
Atskanēja pātagas švīkstoņa.
„Es izaudzēšu šeit visskaistāko ūdensrozi kāda jebkad ir augusi!”
Laiva lēnām peldēja pa dīķīti, un divi mīļotie tajā skūpstījās.
„Tavs tēvs nosauca manā vārdā ūdensrozi.”
„Viņš pats to izaudzēja?”, prasīja meitenīte
„Nē, vienkārši noplūca un nodēvēja par mani. Es biju tik laimīga!”
„Mans tēvs mammai uzdāvināja ūdensrozi un nosauca viņas vārdā! Bet Tu? Ko Tu? Vai kopš meitu dzimšanas vispār esi man uzmanību pievērsis?”
Un vīrs paņēma lāpstu, izgāja laukā un nolēma iestādīt kociņu. Sievai par godu.
Ja es dodos uz darbu mazliet vēlāk kā
ierasts, tad īsi pirms deviņiem autobusā vienmēr vienā un tajā pašā laikā un vienā un tajā pašā pieturā iekāpj aptuveni 50 gadus veca sieviete ar baltu kanādiešu aitu suni. Sieviete ir akla, un
suns ir viņas pavadonis. Viņas acis. Iekāpjot autobusā, šoferīte pasmaidīja un apsveicinājās. Tas nozīmē, ka arī viņa pazina aklo sievieti. Sieviete uzrādīja braukšanas biļeti un tad kopā ar suni
devās uz autobusa vidu, kur ir brīva platforma un atlokāms sēdeklītis. Autobusa šoferīte pacietīgi gaidīja, kamēr aklā sieviete atradīs krēsliņu, atlocīs to, un baltais suns iekārtosies viņai uz
zemes starp kājām. Autobuss iesāk braukt. Suns nolaiž galvu uz grīdas un piemiedz acis. Viņš ir sapratis, ka var būt mierīgs, jo apkārtnē nav šķēršļu vai citu bīstamību, kuras viņam vajadzētu
uzraudzīt. Suns var gulēt uz siltās autobusa grīdas, un pievēris acis, kaut ko sapņot. Saimniece sēž uz atlocītā krēsliņa tieši manā redzes laukā ar seju pret mani. Viņa ir pavērusi skatu pret
logu. Ārā spīd saulīte, un viņa skatās caur logu debesīs un mēģina uztvert saules starus, kurus viņa noteikti sajūt. Vinja mazliet smaida. Viņas acis ir skaidras un pelēcīgas. Bet nedzīvas.
Iespējams, ka pie vainas ir kāda iedzimta kaite, kuras rezultātā dienas gaismu viņa nav redzējusi. Un viņa noteikti nav arī redzējusi savas četrkājainās acis. Savu skaisto balto Kanādas aitu
suni. Sieviete veras pa logu ārā saulē. Neparasts skats. Jo parasti cilvēks, kurš skatās saulē, piemiedz acis, bet viņai tās nekustīgi ir vaļā. Sieviete mazliet smaida. Viņai ir ļoti laipna un
simpātiska seja un skaisti spīdīgi pusgari mati. Šķiet, ka viņa ir apmierināta ar dzīvi. Kad es kāpju laukā, sieviete vēl aizvien raugās laukā pa logu, bet suns, piemiedzis acis, turpina sapņot
par savām lietām.
Sestdien vakarā redzējām kādu filmu. Precious. Un runājām par to, kādas filmas tomēr gribētos skatīties. Šī bija ļoti laba filma, taču pārlādēta ar ļaunumu, nelaimēm un nolemtību. Kino ir žanrs, kur lietas tiek pārspīlētas. Bet liekas, ka šajā filmā viss ticis pārāk pārspīlēts. Galvenā persona ir kāda ļoti apaļīga nēģeriete, kura nāk no pašām sabiedrības padibenēm. Viņa ir pusanalfabēte, stāvoklī ar otro bērnu, kurš ir no viņas tēva. Tāpat kā pirmais bērns, kurš piedzimis ar Dauna sindromu. Bet viņa dzīvo ar māti, kura ir bijusi lieciniece tam, ko viņas vīrs izdarījis ar viņas pašas meitu un neieredz meitu par to, ka viņa atņēmusi viņai ir vīrieti. Viņa ir ļoti ļauna un vardarbīga. Tāpat kā lielākā daļa cilvēku uz ielas un apkārt viņai. Vienīgais, kas viņai dod cerību, ir viņas sapņi.
Šī filma atstāj tādu mazliet šķērmu un smagu sajūtu. Protams, ka ir vajadzīgas arī šādas filmas, taču laikam mēs katrs pats izvēlamies, kādā noskaņojumā gribam nākt ārā no kinoteātra. Šeit es pievienoju arī filmas treileri.
Viens no populārākajiem meklēšanas vārdiem, caur kuriem lasītājs nonāk pie mana bloga, ir progerija. Ja atceraties, rakstīju jau pirms kāda pusgada par slimību, kur cilvēks noveco aptuveni 10 reižu ātrāk nekā parasti, un pēc paskata vēl ir bērns, taču orgāni un audi ir novecojuši daudz ātrāk. Kā izrādās, kad ierakstu google meklētājā progerija, tad mans blogs parādās pirmajā piecniekā, ja meklēju latviešu valodā. Varbūt, ka man vajadzētu kļūt par oficiālu progerijas blogu? Vai rakstīt arī vēl par citām neparastām slimībām? Varbūt man tomēr piepildīt manu bērnības profesijas sapni un kļūt par mediķi? :)
Šodien visiem sporta faniem būs lielisks vakars! Nekādas vingrošanas svaru zālē, nekādas skriešanas pakaļ bumbai vai citas fiziskas piepūles. Vakars TV vai datora priekšā ar diviem lieliskiem sporta notikumiem Latvija pret Zviedriju hokejā, Gulbis pret Federeru tenisā. Kādreiz teniss man likās visgarlaicīgākais sporta veids, taču kopš Gulbja pēdējo nedēļu aktivitātēm, situācija ir krasi mainījusies. Pagājušo reizi, kad Gulbis spēlēja ar Federeru, sporta derību kvota Gulbim bija 8.20. Par katru ieguldīto EUR atpakaļ dabūja 8.20 EUR atpakaļ. Šodienas spēlē kvota ir krietni savādāka - 3.30. Gandrīz vai nav vērts vairs likt uz Gulbi, jo neko nevar nopelnīt. Bet tāpat kā iepriekšējo reizi uzliku 2 EUR, tad arī šoreiz izdarīšu to pašu. Un arī uz mūsu hokejistiem, kaut arī tā spēle man šķiet pilnīgi bezcerīga.
Mana kolēģe klausās Latvijas Radio 2, un tikko skanēja lieliskā Raimondas Vazdikas dziesma. Man šī dziesma ļoti, ļoti patīk, un pirms kāda ilgāka laiciņa reiz viena meitene teica, ka man tāda ļoti sievišķīga dziesma patīk. Bet tiešām ļoti patīk un aizkustina, tāpēc noklausieties arī visi šo dziesmiņu.
| June 2012 | ||||||||||
| M | T | W | T | F | S | S | ||||
| 1 | 2 | 3 | ||||||||
| 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | ||||
| 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | ||||
| 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | ||||
| 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | |||||
|
||||||||||