Es šodien jūku prātā....

Ir vairāki veidi kā pateikt, ka cilvēks ir sajucis prātā. Taču viens no drošākajiem ir – The Scorpions dziesmas Wind of change patikšana. To es pamanīju šodien no rīta. Tas piezagās klāt pa visam nemanot.

Es kā katru rītu veicu savus rīta rituālus. Aptuveni 30 minūtes mēģinu pamosties, tad puspamodies aizeju uzlieku kaķiem ēdamo, kaut arī Mika jau 30 minūtes man ar skaļu ņaudēšanu pie guļamistabas durvīm signalizē, ka laiks celties, tad es pa ceļam uz vannas istabu ieskrienu tualetē, vannas istabā nomazgāju seju – šad tad ar aukstu ūdeni, bet pārsvarā tomēr ar siltu, tad es nonāku atpakaļ guļamistabā un aptuveni 5 minūtes stāvu pie skapja un  domāju, ko vilkt mugurā. Šī apgrūtinošā lēmumu pieņemšana ir saistīta daļēji ar pietiekami plašu izvēli manā drēbju skapī, bet arī lielā mērā ar miegainumu. Es atrodu bikses, paņemu kreklu un sāku to gludināt. Es katru rītu gludinu kreklu. Tad es dodos uz virtuvi, kur ieslēdzu radio. Pašlaik man topā ir Radio Antenne Niedersachsen, tāpēc ka viņiem ir radiospēle, kur piezvana klausītājiem, kuriem ir jāatbild zvans ar teikumu – ich höre Radio Antenne. Es klausos Radio Antenne. Ja viņi tā izdara, tad saņem uzreiz 10.000 EUR. Bet katru rītu ir tas pats – klausītājs paceļ klausuli un iesaucās „Ja?”. Un katru rītu atkal var brangi pasmieties par to, kā cilvēkiem diena iesākusies bez 10.000 eirām.

Kad radio ir ieslēgts, es izņēmu no ledusskapja Landliebe vaniļas jogurta burciņu un izēdu tieši pusi. Tie ir 250 ml vaniļas jogurta katru rītu. Es katru rītu ēdu vienu un to pašu jogurtu. Godīgi sakot, pats brīnos, kā man tas vēl nav apnicis. Kad apniks, ēdīšu persiku jogurtu. Kad jogurts apēsts, smērēju sev maizes brokastīm, kuras ņemu līdz uz darbu. Šodien uz rupjmaizes uzsmērēju aknu pastēti, uzliku salātu lapu un mazliet saldās franču sinepes ar medu. Tās sinepes arī ir viens no pārtikas produktiem, kas man vienmēr ir ledusskapī. Un tad iesākās. Gaudenās melodijas svilpošana. Jā, protams! Wind of change. Es jau riebumā biju gatavs pārslēgt citu radio staciju, taču tad sekoja – I follow the Moskva, down to Gorgy Park..... un mani pārņēma sajūta, ka jāklausās tālāk šī dziesma. Es pārstāju smērēt maizīti un sastindzis klausījos Wind of change – vienu no manis visu laiku visnīstākajām dziesmām. Man ir tikai viens izskaidrojums tam – cilvēks sāk jukt prātā. Kaut gan, varbūt pēkšņi es esmu kļuvis par The Scorpions fanu? Varbūt drošības labad jānopērk bodē kāds skorpionu posteris.

Draugi, kā ir ar Jums? Kādi ir jūsu rīta rituāli, kas tiek atkārtoti katru rītu?