Sievietēm tomēr ir mazākas smadzenes

Ja jums ir darīšana ar mani, tad vienlaicīgi arī ar diezgan labu Borata daiļrades pārzinātāju. Nu labi, nes nespēju savās zināšanās mēroties ar savu draugu Oskaru, kurš Boratu citē kā baptists Bībeli, bet arī man ir pietiekama zināšanu bāze Borata un Kazahstānas jautājumos.

Ja atceraties filmu par Boratu, tad viena no viņa pirmajām intervijām, kuru viņš veica ASV, bija tikšanās ar feministu grupu. Un Borats gribēja noskaidrot, ko īsti dara feministes. Viena no viņa replikām bija, ka Kazahstānas valdības zinātnieks ir pierādījis, ka sievietēm ir mazākas smadzenes nekā vīriešiem. Šo pagalvojumu feministes kategoriski noliedza, sakot, ka TĀ NAV!!! Ja Borats mācētu vācu valodu, es viņam nosūtītu vakardienas žurnālu Der Spiegel, kurā ir ļoti interesants raksts par to, kas motivē sievietes un vīriešus. Kāda atšķirība vēl bez viennozīmīgi ārējām seksuālām pazīmēm ir abu dzimumu starpā. Un tagad saturieties – zinātnieki tik tiešām ir pierādījuši, ka sieviešu smadzenes ir pa 9 % mazākas nekā vīriešu. Taču, neskatoties uz mazākām smadzenēm, neironu saiknes sieviešu smadzenēs ir ciešākas, jo ir blīvākas, tāpēc kopumā efekts ir tāds pats. Taču ir atsevišķi smadzeņu centri, kas vienam dzimuma ir attīstīti labāk nekā otram tikai tā iemesla dēļ, ka vienam tās smedzenes vienkārši ir lielākas.

Man ļoti patika centrālā raksta vēsts – pretēji feministu apgalvojumam, ka sievietēm nav iespējams sasniegt tās pašas pozīcijas, tos pašus panākumus sabiedrībā tāpēc, ka vīrieši viņas apspiež, un, ja tas nenotiktu, vadošajos amatos būtu daudz vairāk sieviešu, zinātnieki ir noskaidrojuši, ka tā tas nebūtu, jo sievietes vienkārši netiecas pēc tā. Valdošais uzskats ir, ka visi cilvēki un abi dzimumi ir vienādi, ar vienādām iespējām, vienādām prasībām un vajadzībām, tādējādi tiek apgriezts kājām gaisā. Rakstā tiek uzskaitīta vesela rinda sieviešu, kas ir ieguvušas tipiskas vīriešu profesijas kā inženieris, jurists, automehāniķis, taču pēc zināma laika viņas ir aizgājušas prom no šiem darbiem, kaut arī bijušas veiksmīgas, taču ir sapratušas, ka nav guvušas gandarījumu šajos darbos, kas ir tipiskas vīriešu profesijas. Ir lietas, kas vīriešiem padodas labāk, un lietas, kas padodas sliktāk. Vīriešu starpā ir vairāk ģēniju, vairāk noziedznieku, vairāk izcilu sportistu, vairāk plānprātiņu. Savā ziņā ir tā, ka embrijs tiek it kā „saindēts” ar vīrišķo hormonu testosteronu, un attiecīgajā attīstības fāzē tas kļūst par puiku vai meiteni.

Un nav jākaunas no tā, ka sievietes dara sievišķas lietas un profesijas, un, ka viņas netiecas par katru cenu izveidot galvu reibinošu karjeru, jo to iespējams kaut vai tīri ķīmiski pierādīt. Un vīrieši riskē, kaujās, alkst sacensības nevis tāpēc, ka to no viņiem pieprasa sabiedrība, bet gan arī to ir iespējams ķīmiski pierādīt. Ne viens, ne otrs vienkārši nevar savādāk, jo jau no mednieku un vācēju, mamutu un kažokādu laikiem tas mūsos ir ieprogrammēts.

Kā ir teicis kāds gudrs cilvēks – mēs neesam nekas vairāk kā ķīmisku elementu kopums. Viss pārējais, mūsu vēlmes, mūsu darbības, mūsu īpašības un izpausmes ir sekundāras un pakārtotas mūsu kā dzimumu ķīmiskajām īpašībām.