Šodien svinam sviestmaižu dienu

Tas nav nekāds joks, ko es te saku. Kopš 1999. gada katra pēdējā septembra piektdiena tiek svinēta kā vācu sviestmaižu diena (Tag des deutschen Butterbrotes). Un galu galā, man taču ir jāturpina iesākta ēdienu tradīcija. Iepriekšējais bloga ieraksts bija par kotletēm, šis būs par sviestmaizi.

Skaidrs, ka arī es šo dienu svinu, jo daudzi jau noteikti piefiksējuši, ka esmu liels sviestmaižu fans. Es svinu šo dienu ar riku Rankas rudzu maizes, uz kuras virsū uzsmērēts sviests un virsū uzlikts siers. Šodien tāda vienkāršāka versija. Pie reizes es gribēju pateikt, ka visi, kuri nākotnē brauks pie manis ciemos, lūdzu nevest vairs Lāču maizi, jo es to vienkārši vairs nevaru ieēst. Vediet lūdzu turpmāk Rankas vai Sērenes rupjmaizi.

Patiesībā sviestmaize ir savā ziņā kaut kas pilnīgs. Vienkārši pārtikas produkti, kas harmoniski savienojas kopā, un tēlaini runājot, dejo kopā Vīnes valsi. Mēs varam paturpināt diskusiju par to, kas bija agrāk – vista vai ola, pārnesot to uz citu spēles lauciņu – kas bija agrāk, maize, sviests vai desa? Šie produkti tik lieliski sader kopā, ka nevar īsi saprast, vai sviests tika radīts tikai tāpēc, lai varētu ēst maizi ar desu, pieķepinot desu klāt pie maizes, lai tā stabilāk turētos, vai arī desa tika sagatavota par desu šajā ļoti praktiskajā formā, jo neliksi taču uz maizes neregulāras formas gaļas gabalu, kas tur vienkārši neturēsies klāt.

Manis pagatavoto sviestmaižu klāsts ir ļoti bagātīgs – vienkārši un askētiski līdz dekadenti un pat perversi. Un tas, kāda izskatīsies sviestmaize, es nosaku gatavošanas brīdī, un, protams, arī atkarībā no tā, kas ir atrodams ledusskapī. Es domāju, ka sviestmaizi varētu nodēvēt arī par miera vēstnesi un diplomātu, jo kur vēl mēs tik harmoniski spēsim savienot šķietami nesavienojamo – latviešu rupjmaizi ar krievu sinepēm un desu, baskiešu desu ar spāņu tomātiem, ebreju macu ar palestīniešu desiņām. Un galu galā, arī uz turku maizes var uzsmērēt virsū īru sviestu, pārklāt ar Holandes sieru, uzlikt virsū vācu salātlapu un garnēt to ar itāļu domātu. Es jums saku - sviestmaizē ir spēks! Sviestmaize ir mūsu nākotne, miera balodis un drošības garants.

Un kā es šodien no rīta uzzināju – zinātnieki visu laiku noņemas ar perpetum mobile, mūžīgā dzinēja radīšanu. Taču vismaz idiomātiskā ziņā šāds dzinējs jau ir radīts. Protams, pateicoties sviestmaizei. To pagatavojam sekojoši – ņemam kaķi, kurš vienmēr krīt pie kājām, piesienam viņam pie muguras sviestmaizi, kura vienmēr krīt ar sviestu uz leju un to visu metam zemē. Un šajā brīdī fizikālie spēki tiek konfrontēti ar realitāti – kurš kuru ? Rezultātā kaķis ar sviestmaizi pie muguras zemē nekritīs, bet visu laiku gaisā griezīsies.

Bet tagad gan – katrs paņemam rupjmaizes riku, uzsmērējam sviestu, uzliekam virsū desu un kopīgi nosvinam sviestmaižu dienu!