Lietas iz pagātnes

Piektdien pēc darba es viens pats aizgāju uz kino. Tik tiešām īsti neatceros, kad pēdējo reizi viens biju kino. Vienīgā reize, kas man nāk prātā, bija pirms vismaz divdesmit gadiem. Toreiz gāju skatīties filmu "Vai viegli būt jaunam?". Atceros, ka neviens negribēja kopā ar mani nodoties pārdomām par to, cik viegli vai grūti būt jaunam. Jāatzimē, ka šis Podnieka filmas nosaukums ir izcils. Tāpat kā pati filma.
Filma, kuru skatījos piektdien, bija arī dokumentālā filma par krievu ebrejiem, kas 90tajos gados no bijušās PSRS aizbrauca uz Izraelu. Filma īstā krievu garā stāstīja par sapņiem, realitāti, veiksmēm un neveiksmēm. Vispār, tie krievi filmā bija tik cilvēcīgi un simpātiski, gan ne visi, bet vairāki gan, ka es atkal nonācu zināmās morāliskās pretrunās par tēmu - kādi īsti ir krievi.
Un vēl sestdien kādā sarunā es nonācu pie citām pārdomām - kad es pēdējo reizi runāju pa telefonu no telefona būdiņas? To gan es vairs neatceros.
Un kā ir jums?