Komasaufen jeb nonāc komā ar alkoholu
Liekas, ka šajā vietā teiciens - kad mēs augām, tad gan tā nebija - ir pa visam nevietā, bet es tik un tā esmu spiests šo teikt. Labi, es jau laikam neesmu nekāda mēraukla, jo savus skolas gadus pavadīju daļēji pilnīgi citā realitātē, kur nebija ne seksa, ne alkohola par citām apdullinošām lietām nemaz nerunājot. Taču arī jau vēlākos gados, kad sanāca iedzert, un dažkārt arī mazliet par daudz, alkohola koma vai tā dēvētā "bezfilma", nebija pašmērķis. Tā vienkārši gadījās, kad tika pārvērtētas paša spējas un iespējas.
Taču Vācijā jauniešu starpā modē ir mērķtiecīga dzeršana ar mērķi zaudēt kontroli, atmiņu un pakrist kaut kur kādā vārtrūmē cerot, ka tādi paši draugi tevi savāks. Daudziem tā jau ir izveidojusies par atkarību, un jaunietis nespēj atrast nekādu citus veidus kā atbrīvoties un sajusties kā īsts vīrs.
Pēdējās dienās Vāciju ir pāršalkusi nelaime, kas notikusi Turcijā, kur atpūtā aizbraukusi kāda profesionāli tehniskās skolas klase. Jaunieši dzēra alkoholu, taču pēc brīža saprata, ka ir "par īsu", un iegādājās papildus alkoholu hoteļa bārā.
Rezultāts - seši jaunieši saindējušies ar metilspirtu, no kuriem trīs ir miruši. Visu mirušo jauniešu asinīs tika konstatēts pāri par 7 promilēm alkohola. Viens no viņiem mira notikuma vietā, divi bija komā, taču nomira sestdienas naktī tā arī nepamodušies.
Protams, ka ir bezjādzīgi meklēt vainīgos šajā situācijā. Skolnieki taču paši varēja dzert ar mēru vai tomēr šķaidīt alkoholu ar metilspirtu ir krimināla darbība. Mani padara domīgu pats fakts, ka jauniešiem alkohols ir vienkārši kļuvis par neatņemamu jautrības sastāvdaļu.
Cik daudz mēs vispār lietojam alkoholu ikdienā? Cik daudz nedēļas nogalēs? Kāda ir jūsu pieredze ar to? Vai kādam ir gadījies mērķtiecīgi vienam pašam piedzerties? Droši var mainīt nikus līdz nepazīšanai un rakstīt savu pieredzi.
Atzīstos, man tā ir gadījies.
Taču Vācijā jauniešu starpā modē ir mērķtiecīga dzeršana ar mērķi zaudēt kontroli, atmiņu un pakrist kaut kur kādā vārtrūmē cerot, ka tādi paši draugi tevi savāks. Daudziem tā jau ir izveidojusies par atkarību, un jaunietis nespēj atrast nekādu citus veidus kā atbrīvoties un sajusties kā īsts vīrs.
Pēdējās dienās Vāciju ir pāršalkusi nelaime, kas notikusi Turcijā, kur atpūtā aizbraukusi kāda profesionāli tehniskās skolas klase. Jaunieši dzēra alkoholu, taču pēc brīža saprata, ka ir "par īsu", un iegādājās papildus alkoholu hoteļa bārā.
Rezultāts - seši jaunieši saindējušies ar metilspirtu, no kuriem trīs ir miruši. Visu mirušo jauniešu asinīs tika konstatēts pāri par 7 promilēm alkohola. Viens no viņiem mira notikuma vietā, divi bija komā, taču nomira sestdienas naktī tā arī nepamodušies.
Protams, ka ir bezjādzīgi meklēt vainīgos šajā situācijā. Skolnieki taču paši varēja dzert ar mēru vai tomēr šķaidīt alkoholu ar metilspirtu ir krimināla darbība. Mani padara domīgu pats fakts, ka jauniešiem alkohols ir vienkārši kļuvis par neatņemamu jautrības sastāvdaļu.
Cik daudz mēs vispār lietojam alkoholu ikdienā? Cik daudz nedēļas nogalēs? Kāda ir jūsu pieredze ar to? Vai kādam ir gadījies mērķtiecīgi vienam pašam piedzerties? Droši var mainīt nikus līdz nepazīšanai un rakstīt savu pieredzi.
Atzīstos, man tā ir gadījies.