Par Maiklu
Neviļus jādomā par to, kā cilvēks līdz tam nonāk. Un vienīgais secinājums ir, ka tādi talanti kā viņš, nemaz savādāk nevar. Mēs, vienkāršie un pusvienkāršie cilvēciņi, kas lasa un raksta blogus, kas sēžam birojos un klausāmies mūziku, laikam īsti nekad nesapratīsim, kas notiek šo absolūti ģeniālo cilvēku galvās. Mēs gūstam prieku un gandarījumu no Džeksona mūzikas, viņa lieliskajām kustībām uz skatuves, viņa izjustās balss un lieliskajām dziesmām. Un pieņemu, ka Maikls nemaz savādāk nevarēja kā kalpot mums, vienkāršajiem un pusvienkāršajiem. Pretī saņemot slavu un naudu, taču tās abas bija tikai tādas mierinājuma balvas. Viņā iekšā bija neaprakstāma enerģija un talants, ko kāds viņam bija devis. Visdrīzāk Dievs. Noteikti Dievs. Un Dievs viņu izvēlēja par kalpu mums, kurš savukārt sniedz mums tās īstās emocijas, kuras mēs gūstam caur mūziku. Jo mūzika atraisa mūs un izvilina no mums vispatiesākās emocijas. Tā saviļņo mūs. Un mēs priecājamies, raudam, pārdzīvojam, sitam plaukstas, dejojam un aizmirstamies. Tā taču ir vienreizēja sajūta, kad mēs dejojot, varam pilnībā aizmirsties mūzikā. Aizvērt acis un pilnībā ļauties. Tā ir meditācija. Savienošanās ar kaut ko augstāku. Un Maikls bija mūsu kalps. Vienreizējs, ģeniāls, ļoti bagāts, bet tomēr kalps. Un noteikti arī nelaimīgs, vientuļš un slims. Šādi cilvēki ir mūžīgie aktieri. Viņi nemāk tā vienkārši pēc darba atnākt mājās, ieslēgt TV un pagulēt uz dīvāna. Protams,ka viņi šad tad arī tā dara, bet tomēr lielākoties viņi spēlē savu lomu. Tāpēc arī ekscentriskas izdarības, n-tās operācijas un Neverland Ranch. Iespējams, dažkārt ir grūti atšķirt, kura no mūsdienu zvaigznēm tiešām ir īsta, bet kura ir sintētiska. Jo mūsdienās katra zvaigzne kļūst ekscentriska, taču lielākajai daļai tas ir saistīts ar mākslīgu popularitātes celšanu. Un šāda popularitāte dod iespēju tirgot ne tikai mūziku un diskus, bet arī izveidot savu apģērbu kolekciju, savas smaržas vai rotaļlietu. Tā ir mērķtiecīga rīcība, kas vērsta uz naudas pelnīšanu. Mēs tiekam apmierināti ar sintētisku zvaigzni un ievilkti šajā milzu veikalā. Un tad kļūstam par Pokerfeisiem vai citiem nedabiskiem radījumiem.
Kas ir šīs patiesās zvaigznes mūsdienās? Kuri ir tie ģeniālie mūziķi, kuriem mūzika ir no Dieva dota, nevis samiksēta milzu radošās laboratorijas?
Es šodien klausījos Jacksons 5, tāpēc pievienoju arī vienu jūtūba klipiņu ar dziesmu Ben. Ieklausīties, cik Maikls izjusti dzied. Viņam ir tik maz gadu, bet viņš interpretē kā nobriedis mūziķis ar daudzu gadu desmitu skatuves pieredzi. Viņa frāzējums, dramatiskums, skaļums un klusums. Tas nav iemācīts. To nevar tā vienkārši iemācīties. Tas ir pa īstam. Protams, viņš ir daudz strādājis ar sevi, viņa tēvs ir dresējis viņu un visādi izrīkojies. Bet esmu pārliecināts, ka viņš nekļūtu par tik lielisku mūziķi, ja viņam tas nebūtu bijis iekšā.
Lielākā daļa jauno mūziķu šodien prot dziedāt tikai pārveidotās un mākslīgās balsīs, turklāt ļoti skaļi un agresīvi. Vai ir kāda Zvaigžņu Fabrikas „zvaigzne”, kura prot arī klusi dziedāt? Maiklam tas sanāk dabiski, jo viņš izjūt mūziku. Tā viņam nav kā pašmērķis savu kompleksu publiskai ārstēšanai.