Marks un Brenda

Tās svētku dienas pilnībā izjaukušas arī visu bloga rakstīšanu, taču es centīšos tagad atkal ieiet  normālā ritmā.

Es vakar vakarā atnācu vēlu mājās no darba, attaisīju ledusskapi un izņēmu divus dzērienus – Coca Colu un Red Bull. Tik traki man gribējās dzert! Protams, ka līdz pusvieniem nevarēju iemigt, taču šoreiz būs stāsts par Coca Colu un Red Bull. Kaut man arī patīk smukas lietas, es neesmu bezcerīgi saslimis ar dažādu brendu lietošanu, taču es sevi pieķēru pie domas, ka man ir dažas lietas, kur es nekad neatļautos nopirkt pakaļdarinājumus vai tā dēvētos B leiblus. Ja tā ir kola, tad tai ir jābūt Coca Colai, un vienalga, cik līdzīgs pēc garšas un lēts pēc cenas var būt alternatīvs produkts – man gribās tieši Coca Colu. Tas ir pat ar enerģijas dzērieniem. Tikai nesāciet man tagad mācīt, cik enerģijas dzērieni ir neveselīgi. Es šad tad to iedzeru, bet arī tikai Red Bull. Un nevis tāpēc, ka tas būtu daudz labāks vai garšīgāks par Burn, Dynamit vai citiem līdzīgiem produktiem. Red Bull ir pirmās formulas sponsors, un tas jau ir liels pluspunkts, Red Bull ar sponsoring nodarbojas arī taiboksā, un tas jau man tagad ir tāds mīļš temats. :) Man tas liekas absolūts premium produkts. To lietojot es jūtos labāk, jo es lietoju premium produktu. Coca Cola, kaut arī pasaules visspēcīgākais un viens no vispopulārākajiem brendiem pasaulē, tik un tā manās acīs nav devalvējies. Cocacola tā ir tradīcija, kvalitāte, pozitīvs skats uz dzīvi. Un es tik tiešām tagad nerunāju par dzēriena kvalitāti vai citām īpašībām. Es runāju par sajūtu, kas rodas kopā ar šī dzēriena baudīšanu. Es sabiedrībā ar lepnumu varu atvērt coca colas skārdeni un to izdzert, taču es visdrīzāk to nedarīšu ar Rivercola pudeli, kas ir Aldi cola. Tas ir muļķīgi. Es zinu. Es gan nezinu, vai tam ir kaut kāds sakars ar mazvērtības kompleksiem, kurus es cenšos kompensēt ar brendiem. Es jau it kā saku, ka man ir vienalga, vai man kājās ir H&M apakšveļa vai Calvin Klein, vai mugurā ir krekls pa 40 EUR vai pa 140 EUR. Bet iespējams, ka es to sev saku tikai tāpēc, ka man nav neierobežotu naudas līdzekļu, lai atļautos pirkt ļoti dārgas mantas. Varbūt, ka tas ir veids kā es sevi mānu, un patiesībā man arī gribētos gaiši zilus džinsus ar lieliem zelta D&G uz dibena.

Kas jums ir tie brendi, kas neatkarīgi no naudas, kas katram ir marciņā, liekas tādi svēti ar kuriem varētu identificēties? Par kuriem jūs izdodiet naudu vai būtu gatavi to darīt, ja būtu tik daudz naudas?

Chanel man šķiet vērtīgs brends, protams, Alfa Romeo, jo tās ir emocijas, tā nav loģiska izvēle, ja runa ir par sporta apģērbu, tad es izvēlētos Adidas, nevis Nike vai Reebok vai ko citu. Adidas man asociējas ar Lielbritāniju, kaut arī ir vācu marka, Adidas man asociējas ar kaut ko ļoti cool, nu piemēram Deividu Bekhemu, kurš man šķiet tik tiešām Adidas seja, un tad jau vēl ir vesela rinda tādu it kā nepopulāro brendu, taču kurus lietojot, mēs vispār jūtamies vēl krutāki, jo esam kā insaideri, kuri lieto kaut ko savādāku, nekā pelēkā masa, un ar kritisku aci noskatamies uz visiem masu produktiem. Jā, tādi mēs esam. :)

Runājot par reklāmu – mana drauga Andra Eglāja vadītā reklāmas aģentūras MOOZ! Vācijas filiāle ir ieguvusi CREA Award kā labākā newcomer aģentūra. Šo balvu pasniedz nevis reklāmas speciālisti, bet tieši mērķauditorija – kompānijas, kurām ir vajadzīga reklāma, un konkursam tika iesniegti aģentūru uztaisītie pašreklāmu koncepti. Es uzskatu, ka tas ir lielisks sasniegums MOOZ! Vācijas kantorim, turklāt zinot, ka tas praktiski ir radies bez Rīgas atbalsta, un zinot, ka Andris tomēr ir vēl pa visam jauns cilvēks reklāmas biznesā. Un vēl labāk ir, ka viņš mani uzpirka un paņēma līdzi uz šo balvas pasniegšanas ceremoniju, kas izvērtās par diezgan jautru pasākumu, un man bija iespēja baudīt garšīgus ēdienus, dzērienus kā arī vācu reklāmistu vidi, un šī tauta jau mēdz būt ļoti dažāda. Bet katrā gadījumā – šajā sabiedrības slānī „pareizie“ brendi ir lielā cieņā, un tas bija redzams uz katra soļa. Un tā arī loģiski noslēdzas mans šodienas ieraksts. Sanāca tāda rondo forma.

Attēlā ir redzama MOOZ! Vācija komanda -laimīgais Andris Eglājs ar laimīgo Elīnu Krastiņu pēc balvas pasniegšanas. Bildei gan ir mobila kvalitāte.