Atzīšanās

Labdien! Mans vārds ir Kimis. Es esmu aukliņu un lentīšu atkarīgs.

Šo atkarību es atklāju jau agrā bērnībā, un līdz šim brīdim man nav izdevies to apkarot. Ikreiz, ieraugot kādu lentīti, manā galvā viss sagriežas kājām gaisā, un es vairs nevaldu pār sevi. Es metos tai pakaļ, nerēķinoties ne ar kādiem upuriem. Nereti tas beidzas ar saskrāpētām rokām un dusmīgiem vārdiem. Taču vislielāko postu, ko rada mana atkarība ir tas, ka man ir nepārvarāma tieksme šīs bantītes un lentītes apēst. Domāju, ka savā aptuveni divus gadus ilgajā mūžā, būšu apēdis kādus piecus metrus. ir bijušas gan brūnas un sarkanas lentītes, gan oranži striķi. Visi ar laiku kļūst aizvien īsāki, līdz beidzot pazūd pa visam, un mans saimnieks ir spiests atrast striķu galiņus ikreiz, kad tiek tīrīta tualete.

Viņš gan cenšas šīs lentītes slēpt no manis, taču diemžēl viņš to dara pārlieku pavirši, kā rezultātā man ir izdevies atklāt visus viņa slēpņus. Es apzinos, ka pārāk intensīva lentīšu ēšana varētu ar laiku izsaukt nopietnus veselības traucējumus, taču iespēja spēlēties, grauzt un ķert tās, atsver visas mocības, kas rodas pēc lentīšu notiesāšanas.

Iespējams, ka vienīgais pareizais solis ir lentīšu un aukliņu pilnīga likvidēšana, taču es apzinos, ka tādējādi tiktu laupīta kāda daļa manas personības.

Ja variet, palīdziet man! Uzklausīšu visus padomus!