Eļļa

Jau aptuveni nedēļu dzīvoju bez eļļas. Varbūt vairāk. Noteikti vairāk. Pēdējo cepšanai izmantoju olīveļļu, un tas nu ir fakts, ka olīveļļu cepšanai izmantot nav prāta darbs. Svētdien cepu vistu, un cepšanai izmantoju taukus. Jā,jā. Taukus! Kā to kādreiz darīja mūsu vecmāmiņas un vecvecmāmiņas. Tauki izcepti, olīveļļas arī vairs nav. Neko cepamu es vairs nevaru sagatavot. Šodien no darba nākot, iegriezos piemājas veikalā, lai nopirktu eļļu.

Veikals ir diezgan liels. Es paņēmu grozu un devos iekšā. Ienākot veikalā, vispirms ir augļi un dārzeņi. Es secināju, ka mājās vairs nav nekādu sastāvdaļu salātiem. Paņēmu salātgalvu, tomātiņus, gurķus, redīsus. Ak, pareizi. Olu arī vairs nav. Paņēmu desmit olas, tad vēl tostermaizi. Un tad vēl svaigu rupjmaizi. Jā, desu arī. Un tad vēl liellopu malto gaļu. Skat, groziņš jau diezgan pilns! Un pareizi. Margarīns taču arī izbeidzies! Un beidzot esmu pie jogurtu plaukta, kur paņemu dienišķo Landliebe vaniļas burku un tad vēl Ziemassvētku laikā viņiem ir tāds ceptu ābolu jogurts, kurš arī garšo lieliski. Protams, vēl divas skārdenes Red Bull. Kaķu barību taču arī nedrīkst aizmirst! Grozs jau pamatīgi pilns. Vienā rokā soma, otrā grozs. Nevar īsti vairs paiet. Tā. Beidzot esmu pie kases. Paņemu maisu, visu salieku maisā un par pirkumu samaksāju 24 eiras un 5 centus, kurus es veiksmīgi atrodu makā.

Pēc neilga brīža jau esmu mājās un izkrāmēju maisiņu ar pirkumiem. Bet eļļa!!!