Kur meklēt vainīgo?

Vakar no rīta Vācijā notika liela traģēdija. Kādas mazpilsētas skolā netālu no Štutgartes 17 gadīgs jaunietis Tims Krečmers nogalināja 8 meitenes, 3 skolotājas, turklāt bēgot, vēl nošāvis vairākus garāmgājējus un beigās nošāvies arī pats. Kopumā 16 upuru, ieskaitot pašu Timu.
Jau otro dienu vācu mediji diskutē par šo tēmu, meklē iemeslus, paskaidrojumus un izskaidrojumus. Vakar vakarā mani bija pārņēmis pilnīgs bezmiegs, kā rezultātā bija daudz laika padomāt. Kāpēc šādas lietas notiek tieši pēdējo 10 gadu laikā, kad tas viss iesākās ar notikumu Kolumbainā. Tā ir kļuvusi par modes lietu? Amerikā tas notiek vairākas reizes gadā, Vācijā šādi iebrukumi skolās ir notikuši jau trīs reizes. Vai pie vainas ir kompjūterspēles kā Counterstrike, ar kurām jaunieši aizraujas un dažkārt stundām un dienām ilgi neatiet no datora. Vai pie vainas ir skola, kas pārāk daudz prasa no skolniekiem? Varbūt pārāk maz prasa? Varbūt, ka vecāki? Kurš bija tas brīdis, kuru vecāki palaida garām jaunieša attīstības procesā? Lēmums šādi izrīkoties ar savu bijušo skolu taču nerodas vienas dienas laikā vai viena aizvainojuma rezultātā! Varbūt, ka vecāki nepievērsa īsti uzmanību bērnam, kura socializācija kādā brīdī apstājās, jo draugu kļuva aizvien mazāk, nekādu hobiju īsti viņam neesot bijis, ja nu vienīgi ieroči, un cik var noprast no aprakstiem, viņam īpaši lielas dusmas esot bijušas uz sievietēm, kas iespējams radušās kāda atraidījuma rezultātā. Bet kā jūtas tagad šī jaunieša vecāki, nemaz nerunājot par upuru vecākiem? Kā tas ir, kad visa dzīve pēkšņi sabrūk kā kāršu namiņš?
Un kāpēc mūsu laikā un mūsu platuma grādos nekas tamlīdzīgs nav noticis? Vai tomēr pie vainas ir postsovietiskums, kurš mūsos ir iedvesis citu attieksmi pret problēmu risināšanu? Varbūt, ka mēs esam vienkārši par gļēviem, lai tādā veidā saceltos pret sabiedrību? Varbūt, ka mēs tomēr stingri un pareizi esam tikušai audzināti? Varbūt, ka mums vienkārši nepietrūka vecāku mīlestības un uzmanības?
Kā jums šķiet?