Nu neticu es!

Ka Ints Dālderis tik tiešām darbojas valsts, nevis atkal kādas grupas vai atsevišķu cilvēku interesēs, nežēlīgi lobējot Gaismas pils projektu.
Es tik tiešām cienu viņu kā mūziķi. Esam kādreiz mācījušies pie viena klarnetes pasniedzēja, un mēs, puikas, vienmēr ar apbrīnu vērojām viņa kristāla klarnetes iemutni. Viņam ir tik tiešām lieliska klarnetes skaņa, un viņš ir lielisks mūziķis.
Bet spēlēt uz cilvēku patriotiskām jūtām apgalvojot, ka, ja šis projekts tiks apstādināts, tad mēs nedomājam par mūsu tautas nākotni, ir vienkārši negodīgi. Laikā, kad skolotājiem, dakteriem, konduktoriem, ugunsdzēsējiem, policistiem un daudziem, daudziem citiem tiek saīsinātas algas, viņi tiek nolikti kritiskā situācijā, un pēc pāris atelpas gadiem, kad cilvēks varēja sajusties kā cilvēks nevis kā organisms, kas cīnās par izdzīvošanu, atkal viss ir nonācis bezizejas situācijā, es domāju, ka ir ļoti netaktiski runāt par šī projekta turpināšanu. Valstij ir jāsakoncentrē visi spēki, lai beidzot atkal uzlabotos nodokļu situācija, mainītos eksporta skaitļi, un mēs nebankrotētu. Un apgalvot, ka Gaismas pils projekta iesaldēšana un iekonservēšana izmaksās ļoti dārgi, ir tāpat kā slimniekam nevis aiziet pie ārsta un izraut sāpošo zobu, bet visu laiku dzert pretsāpju zāles. Tas ilgetmiņā ir dārgāk, turklāt vēl bojā veselību.
Es nosolījos šajā blogā par politiku nekad nerakstīt, bet nu pat es nevaru nociesties, jo uzskatu, ka šis projekts pašreizējā situācijā, kad valstij reāli pietiek naudas tikai pāris mēnešiem, ir pilnīgs absurds.