Kādas atslēgas stāsts

Kaut ārā pavasaris, naktī tomēr metas dikti vēss. Šeit, metāla caurulē sēžot jau trešo nakti.
Mūsu saimnieks vairākus gadus apgājās saudzīgi ar mums. Mēs pa visam esam piecas vienā saišķī. Ārdurvīm, divas dzīvokļa durvīm, pastkastītei un kādam vecam koferim, kuru saimnieks vairs neizmantoja.
Vislepnākā no mums ir ārduvju atslēga. Kantainu galvu, un visgarākā. Mēs, dzīvokļa durvju atslēgas abas esam dikti vienādas, taču viena no mums ir vairāk nolietojusies, un tā tiek izmantota visbiežāk. Taču, visvērtīgākā no mums ir tieši pastkastes atslēga,jo kaut arī vismazākā, viņa saimniekam ir vienīgā. Bija vienīgā.
Mūsu melnā diena bija pagājušā sestdiena, kad mēs no siltas kabatas pārvietojāmies uz šo auksto un neērto metāla cauruli. Saimnieks aizbrauca apkopt mašīnu, kuru mēs visas piecas arī vainojam šajā traģēdijā. Viņš to nomazgāja, izbraucot cauri birstēm, ziepēm un trokšņiem. Mēs vēl aizvien atradāmies kabatā. Pēc tam viņš nonāca pie putekļu sūcēja. Kādreiz mums nebija bail no šīs ierīces, taču kopš pagājušās ierīces šī milzonīgā iekārta mums iedzen tikai un vienīgi šaumsas. Saimnieks izkāpa no automašīnas un vieglprātīgi mūs, visas piecas, nometa uz sēdekļa, jo viņa mērķis bija izsūkt automašīnu. Mēs mierīgi gulējām un klausījāmies putekļu sūcēja rūkoņā, taču pēkšņi saimnieks pieļāva rupju kļūdu. VIņš izlaida putekļu sūcēja cauruli no rokām, un šī caurule nonāca uz krēsla. Uz tā paša, uz kura gulējām mēs. Caurule zagās mums aizvien tuvāk. Mums sametās bail. Tajā ar lielu sparu pazuda smilšu graudiņi, mati un citas lielākas un mazākas lietas, un pēkšņi mēs visas piecas sajutām, kā zaudējam lidzsvaru uz viena no mums jau atradās riebīgā putekļu sūcēja mutē. Tad otra, trešā. Saimnieks beidzot pamana, ka pāri palikušas tikai divas, jo parējas jau ir pazudušas, taču viņš nepaspēj mūs paglābt un izraut no putekļu sūcēja mutes. Mēs tiekam ierautas tajā. Piecas smagas atslēgas, kas pazudušas putekļu sūcēja cauruļu sistēmā.
Mēs vēlāk dzirdam, kā saimnieks atnāk uz šejieni mūs meklēt tad, kad putekļu sūcēju sistēma ir izslēgta. Viņš aptuveni 40 minūtes rakājas pa atkritumiem, meklējot mūs, taču neatrod, jo mēs esam par smagu, un vēl aizvien atrodamies caurulē. Pirmdien vakarā mēs atkal dzirdam viņa balsi. Viņš atkal ir klāt pēc darba dienas beigām un atkal pa atkritumiem meklē mūs. Mēs gan esam pievirzījušās tuvāk izejai, taču vēl aizvien neesam nonākuši atkritumu urnā, kur nonāk visas dienas atkritumi no automašīnu sūkšanas.
Un rīt viņš noteikti neatnāks. Un mēs uz mūžiem paliksim šajā caurulē. Kaut kad mūs atradīs un izmetīs miskastē. Un varbūt mēs tad iesāksim otro dzīvi.

Šis ir reāls atgadījums, kas notika ar mani sestdien. Tā nu esmu kļuvis par vienu atslēgu saišķi nabagāgs.