Mūzikas varā

Es dikti sen neko neesmu rakstījis par mūziku. Pēdējā laikā braucot uz darbu, es regulāri klausos pleijeri. Vienu brīdi es to biju pārtraucis darīt, jo man venkārši bija par daudz mūzikas, bet tagad esmu atkal to atsācis. Un ir lietas, kuras ir klausos regulāri. Respektīvi lietas, kas man ir uzliktas, un kuras man patīk paklausīties. Pašlaik tas ir jaunais The Bird And The Bee albums, Oasis pēdējais albums, Sigur Ros, Thomas Tantrum un, protams arī Joy Division. Ja šos iepriekšminētos es nomainu regulāri, tad Joy Division uz mana atskaņotāja ir jau sācis laist saknes zemē, jo es to visu laiku neņemu un neņemu nost. Tas notika nu jau vairākus mēnešus atpakaļ, kad kāda laba ieteikuma pēc noskatījos filmu Control par Ian Curtis, Joy Division solistu, un kopš tā laika esmu nonācis šīs mūzikas varā. Kādreiz, kad mans brālis viņus klausījās, es demonstratīvi bāzu ausis ciet, jo tā mūzika man likās tik nomācoša un nesmuka, ka es savādāk nekādi nespēju demonstrēt savu nepatiku. Bet tagad viss ir apgriezies tieši otrādi. Brālis pret Joy Division izturās ar zināmu ignoranci, un es to klausos. Labprāt klausos. Un liekas, ka tagad seko pats svarīgākais - šī, laikam, ir vienīgā mūzika, kas spēj man uzdzīt sava veida depresiju. Bet es to klausos tik un tā. Kaut es arī ļoti daudz klausos mūzikas, man nav bijusi neviena cita grupa, kas tik zibenīgi spēj mainīt manu pašsajūtu kā Joy Division. Tas ir kaut kas neizskaidrojams. Bet man tas savā ziņā patīk, un es to noteikti arī tālāk klausīšos. Un tāpēc, paldies par ieteikumu noskatīties filmu Control. :)
Šeit es pievienoju jūtūba linku uz vienu tipisku un populāru Joy Division dziesmiņu:
http://www.youtube.com/watch?v=6ZwMs2fLoVE

P.S. Attēlā redzams Joy Division solists Ian Curtis, kurš 24 gadu vecumā pakārās.