Atkal Hamburgā

Kāda darba pasākuma sakarā,

vakar es biju Hamburgā.

Saule spīdēja cik jaudas,

kabatā man bija mazliet naudas.

Vilciens kavējās, es iedomājos ieiet kafejnīcā

taču kafiju man negribējās, tāpēc gāju grāmatnīcā

Piecas minūtes - man vairāk laika nebūs

Bet ko nopirkt? Galvā tikai rēbuss.

Paķēru es grāmatu, tādu samērā biezu

Uz vāka virsū skrējējs ar miesu diezgan liesu

Cena zema, lapu daudz!

Tā labu dīlu sauc!

Izrādās, ka grāmata, kas sākumā man likās glupa

Apbūra mani kā japāņu princese ar tetovējumu uz pupa

Es lasīju to ikkatru brauciena brīdi

Un Hamburga manuprāt pienāca pārāk drīzi

Es turpināju to lasīt arī Hamburgas parkā

restorānā, uz ielas. Lasot, gandrīz iekritu mārkā

Taču grāmata tomēr bija jāliek somā

Bet mana galva par to tik domā.

Par grāmatu es pastāstīšu citu reizi. Kad būšu to pabeidzis lasīt, jo 550 lappuses nelasās tik ātri kā gribētos. Neskatoties uz visu, es vakar dienas un brauciena laikā izlasīju gandrīz 200 lappuses. Sen nebiju tā aizrāvies ar grāmatu, un to tik tiešām gribējās lasīt katru brīvu brīdi. Bet par grāmatu citreiz.

Vakar Hamburgā bija lielisks laiks, tāpēc atļāvos izmest nelielu loku pa dažām mīļajām Hamburgas vietām pilsētas centrā. Es tik tiešām sajutos tur atkal kā mājās. Kā vietā, kuru es labi pārzinu un kur man patīk būt. Es centos vakar prātā nodefinēt savu atšķirīgo Hamburgas un Berlīnes sajūtu. Nebrīnieties par manu dīvaino zīmējumu - es mēģināju grafiski attēlot to, kā es jūtos vienā pilsētā un kā jūtos otrā. Psihologs noteikti šo zīmējumu varētu pa visam vienkārši izskaidrot. Mana Hamburgas sajūta ir tāda, ka atrodos samērā šaurā laukumā, kur visapkārt ir pelēcīgas ēkas un sienas. Es pats jūtos tā kā pa vidu starp šīm ēkām. Ir jauks laiks, galvā ir sakārtotības sajūta un labs noskaņojums. Mana Berlīnes sajūta ir, ka es atrodos plašā laukā, kur ēkas ir zemākas un tālāk no manis. Tās ir smilšu krāsā, spīd pamatīga saule. Manī ir ziņkārības sajūta. Taču Berlīnes sajūtā man ir vairāk brīvības nekā Hamburgas sajūtā.