Sviestmaizes

Pareizāk gan būtu teikt - bulciņas ar sviestu un desu. Liekas, ka pirms vairākām ienām jau rakstīju (bet varbūt arī nerakstīju. Man slinkums skatīties tagad), ka esmu atklājis jaunu brokastu pasākumu. Tieši pie pieturas, kur izkāpju, ir gaļas bode, kur pārdod visādas garšīgas desiņas un citus gaļas izstrādājumus.

Šodien no rīta es tur paņēmu atkal trīs maizītes. Atkal gan ir neprecīzi teikts, jo trīs es tur paņēmu pirmo reizi, kas patiesībā bija mana otrā reize tajā veikaliņā. Tātad sekojošas trīs maizītes es paņēmu - ar paštaisītu salamī. Tātad lielas šķēles, pietiekami plānas, bet toties trīs. Lielisks aromāts, ļoti svaiga. Tā ir jāgaršo īstai salami! Ar asinsdesu. Tā gan ir vācu asinsdesa, taču garšīga. Ar maziem speķa un mēles gabaliņiem. Lielas un plānas šķēles. Mmmm! Aprīnojami, cik garšīgu produktu var iegūt no dažādiem cūkas subproduktiem - asinīm, speķa un mēle. Tie divi pēdējie gan īsti laikam neskaitās subprodukti. Hackepeter - svaiga maltā gaļa ar sīpoliem, pipariem un sāli. Bezgala trekna, bet ļoti garšīga. Visas bulciņas ir vēl siltas, gaļas izstrādājumi ļoti svaigi, turklāt par visām trijām kopā samaksāju 3 EUR. Tas galīgi nav dārgi.

Es jau gaidīšu rītdienas brokastis!!!

Šo dziesmu visi jau ir dzirdējuši, taču man traki gribējās to šodien atkal noklausīties, tāpēc pievienoju to klāt arī savā blogā.