Berlīne sauc!

Ir tik dīvaini apzināties lietas, kuras, iespējams, dzīvē notiek pēdējo reizi. Vispār jau baigā depresija var piemesties to nepārtraukti apzinoties. Vairs tikai nepilna nedēļa man ir vēl palikusi Hamburgā. Pēc tam es pārceļos uz Berlīni, kas būs manas jaunās mājas. Un es pamazām saku atā Hamburgai, kurā esmu nodzīvojis teju 10 gadus. Un es atvados no vietām, kuras man ir bijušas tuvas visu šo laiku un pamazām sāku sadraudzēties ar Berlīni. Tā arī ir jauka pilsēta, taču pagaidām man vēl sveša. Un mana bloga nosaukums mainīsies, jo Hamburgas pieraksti tie vairs nebūs.
Es domāju, manā nākamā gada blogā es kopīgi ar jums iepazīšu Berlīni.
Bet tagad es vēl maazliet atvadīšos no Hamburgas. Es noteikti vēl bieži būšu Hamburgā, bet tad braukšu uz šo pilsētu kā viesis. Un tad vēl kādu laiciņu būs tā neparastā sajūta, ka īsti man nav māju, jo Hamburga vairs nebūs manas mājas, un Berlīne būs pārāk sveša, lai šo sevišķo jūtu tik strauji spētu attīstīt.
Bet kā jau mēs zinām - lietas un vietas ir tikai sīkumi. Tām nedrīkst pārāk pieķerties, jo tad baigi sāp.
Es turpināšu būt steidzīgs šajās pēdējās Hamburgas dienās.