Kritiens

Ir tāda Raimonda Paula dziesmiņa par itāliešu kino, kur piedziedājumā skan - tā nav dzīve, tas ir kino...
Un šodien no rīta mani piemeklēja kino cienīgs atgadījums. Es gan teiktu - vairāk tipisks komēdijām, nekā drāmām.
Bet par visu pēc kārtas. Kopš pagājušās piektdienas mans Blackberry ir pārtraucis savu kalpošanu man. Es viņu regulāri baroju ar strāvu, regulāri lietoju, brīžiem arī slavināju, bet tas nelīdzēja. Tas vienkārši apstājās un viss. Spiežu "ieslēgt" pogu, bet nekas nenotiek. Ir izmēģināts viss iespējamais, bet nepalīdz. Bet tā kā man mobīlie sakari ir samērā svarīgi, izvilku no lādes savu veco Nokia telefonu, kurš man ir ilgi un uzticami kalpojis, sagādājot daudz prieka brīžu, taču šim telefonam ir viena nelaime - kad tika uzrakstīta sms, pagāja aptuveni 10 minūtes līdz tā pameta manu tālruni, turklāt šo 10 minūšu laikā es nebiju sazvanāms. Principā jau izdevīgs tālrunis, jo es visādi centos atturēties no sms rakstīšanas.
Līdz šodienas rītam.
Es aizgāju uz tualeti, nokārtojos (stāvus!!!!), atgriezu krānu, lai mazgātu rokas, kad man iezvanījās telefons. Es to pacēlu, iespiedu starp galvu un plecu, lai varētu paralēli runāšanai mazgāt rokas, kad pēkšņi telefons izslīdēja un iekrita tur, kur es pirms brīža vēl biju nokārtojies (stāvus!!!!), bet vēl nebiju paspējis novilkt ūdeni.
Labi, neiedziļināšos sīkumos. Telefonu izvilku, tas man vēl pēdējo reizi uzmirkšķināja un tad atslēdzās. Iespējams, ka uz visiem laikiem.
Draugi, tagad esmu bez telefona. Ziniet, ir tāda neparasta sajūta - būt bez mobīlā tālruņa! :) Katram rekomendēju. Vienīgi nerekomendēju slicināt tālruni tualetes podā.