Brīvdienu sajūta

Kaut arī šodien ir otrdiena, ir tāda brīvdienu sajūta. Autobuss tukšāks, ielas tukšākas, cilvēki nesteidzīgāki. Šķiet, ka ļoti daudzi Berlīnē ir paņēmuši klāt visu šo nedēļu kā brīvu.

Es nesteidzīgā solī nosoļoju ceļu no 186. autobusa pieturas līdz birojam. Ģitārista un čigāna nebija. Arī laikam brīvs. Kaut arī viņi abi noteikti pieskaņojas citu cilvēku kalendāriem. Paejot garām rindai maiznīcu, vēders sarosījās, taču es noturējos. Esot pie Butter Lindner (delikateses, smalkas uzkodas, kūkas un citas jaukas lietas) un caur skatlogu ieraugot groziņus ar avenēm, kūkas ar vārītā krēma pildījumu vai arī maizītes ar spāņu desu, salātlapu un tomātiem, nācās ļoti noturēties. 

Un nesteidzīgi pa ielu lokus met mazītiņa ielu slaukāmā mašīna oranžā krāsā. Ar oranžu bākuguni. Kā vecajās krievu filmās, kur ļoti agri no rīta pa ielu nobrauc automašīna, kas nolej ielu ar ūdeni un aizskalo visus putekļus padarot ielas smaržīgas un tīras. Es pats vēl šādas mašīnas atceros, kad tās braukāja pa kādreizējo Ļeņina ielu. Man tas asociējas ar tādu svētku un siltuma sajūtu. Tie ir siltie vasaras rīti, kad uz ielām vēl ļoti maz cilvēku, un kādreiz jau arī bija krietni mazāk automašīnu. Asfalts pa nakti vēl nav pilnībā atdzisis, tāpēc pēc ielu noliešanas, gaisā ceļas garaiņi.

Protams, ka šodien tādu izšķērdību vairs neviens atļauties nevar, tāpēc ir saražotas mazas, bet ļoti jaudīgas tīrāmās mašīnas, kuras visus gružus "iesūc" vai izgaiņā pa malu malām, nobirstējot braucamo daļu ar apaļu birsti, kas atstāj uz asfalta dīvainas ovālas zīmes.

Es vēl mazliet pakavēšos brīvdienu sajūtās. :)

Attēlā gan redzama ielu tīrāmā mašīna bijušajā sociālistiskajā Berlīnē.