Ezītis miglā

Šo multfilmu ir redzējuši visi. Kādreiz bērnībā galvenais informācijas avots par gaidāmo televīzijā, bija avīzīte Rīgas viļņi. Tētis parasti izskatīja cauri nākamās nedēļas "viļņus" un ar pildspalvu apvilka aplīti pulksteņa laikam, kurā tika izrādīts kāds raidījums, kas viņu interesēja. Es tad paņēmu "Rīgas viļņus" un ar citas krāsas pilspalvu apvilku aplīšus citām pārraidēm. Galvenokārt tie bija raidījumi ar nosaukumu multiplikācijas filmu programma. Tad es vēl apvilku aplīšus "Dzīvnieku pasaulei", kuru rādija pa Krievijas TV un dažām sporta pārraidēm.

Un tad gaidīju multiplikācijas filmu programmu, jo parasti tā bija kā loterija - ko šoreiz parādīs! Visas multenes jau bija redzētas n-tās reizes, tāpēc bija mīļākas un ne tik mīļas. Visu multeņu favorīts man bija "Nu pagaģi" par vilku un zaķīti. Dinamiska, nežēlīga, bez teksta. Kopumā zīmētās multenes man vienmēr patika labāk kā leļļu. Taču bija viena zīmētā, kura man pilnīgi nepatika. Un šķiet, ka ļoti daudziem bērniem tā nepatika. Par ezīti miglā. Pelēcīgās krāsās, mazliet biedējošā noskaņā un bez īsta satura. Šī bija multene pieaugušajiem. Tagad es varu teikt, ka šī 1975. gadā uzņēmtā multenīte ir viena no manām vismīļākajām. Tā nav vienkārši multene! Tas ir animācijas estētikas augstākais līmenis. Šī multene ir kā vienreizēja glezna ar ļoti izjustām krāsām un precīzu noskaņu, tas ir lielisks stāsts ar smukiem aprakstiem un tās ir arī ļoti gudras atziņas par lietu kārtību. Un, kad vakar lasīju grāmatu par ezīti miglā, kas ir iznākusi latviešu valodā ar visiem zīmējumiem un aprakstiem, es vēlreiz pārliecinājos, ka šis stāsts tiešām ir īpašs.

Kopā ar lielisko mūziku šī multene uzbur neatkārtojamu noskaņu. Iesaku kaut kad vēlā vakarā, kad ārā jau ir tumšs, apsēsties pie TV vai datora pilnīgi tumšā un klusā izstabā un noskatīties to vairākas reizes. Jūs nonāksiet ezīša pasaulē, redzēsiet baltu zirgu miglā, un pēc tam paskatīsities pa logu uz naksnīgo pilsētu. Bet tika atcerieties - pa kreisi no skursteņa ir lācīša zvaigznes, pa labi - ezīša.