Gaidīt

Vispirms dzimšanas dienas sveiciens manam tētim! Viņš ir viens no emocionālākajiem cilvēkiem, kuru es pazīstu, un tā kā arī manai māmiņai emociju netrūkst, tad šo īpašību mēs ar brāli viennozīmīgi esam saņēmuši dubultīgi. :)
Vislielākais Berlīnes izaicinājums pašlaik man ir atrast vislabāko veidu kā nokļūt no mājām darbā. Ar automašīnu es kategoriski atsakos katru dienu uz darbu braukt, jo domāju, ka tas ir šausmīgi, ja cilvēks kļūst tik ļoti atkarīgs no auto. Nu labi, savādāk, ja cilvēks dzīvo kādā no jaunajiem Pierīgas ciematiem - "Saules ielejās", "Mēness pļavās", "Laimes akā" vai "Zelta lietū", jo tur jau ar to sabiedrisko transportu ir diezgan čābīgi. Tur vienkārši nav sabiedriskā transporta! Bet Berlīnē, kur ir viena no garākajām U-bāņu sistēmām pasaulē un neskaitāmas autobusu līnijas uz darbu ar automašīnu braukt ir aplami.
Pēc maniem pirmajiem un paviršajiem aprēķiniem man ir aptuveni 5 daudz maz loģiski veidi kā nonākt birojā. Protams, var jau braukt arī caur Hamburgu, bet to pie loģiskajiem veidiem ir nepieskaitu. Kaut kad sava veida loģika tur noteikti ir, jo es vēl aizvien tomēr mazliet jūtos kā Hamburgā.
Esmu izmēģinājis pāris veidus un šķiet, ka šodien es atklāju pagaidām vislabāko, taču šis veids ir saistīts ar gaidīšanu. Un tā ir lieta, no kuras es esmu atradinājies. Gaidīt sabiedrisko transportu! Kas tas ir? Hamburgā es metro gaidīju augstākais 3 minūtes, turklāt siltā pazemes stacijā. Un šeit man ir jāgaida autobusi. Un vistrakākais, ka tie vēl atļaujas nekursēt pēc saraksta un nokavēt līdz pat 10 minūtēm! Vakar pēc darba gaidot autobusu, es sajutos kā skolas laikā, kad pieturā uz Valdemāra ielas gaidīju 10. trolejbusu. Ir auksta ziema, kājas salst, ārā ir tumšs, un nav ne mazākās nojausmas kad transports būs klāt. Es kādreiz ļoti pacietīgi gaidīju. Ja vajadzēja - arī 20 minūtes un vairāk! Un tad šī atbrīvotības sajūta, kad tālumā no Elizabetes ielas griezās 10. troļļuks. Tie bija svētki. Un šādus svētkus man bija iespēja svinēt katru dienu!
Vakar, kad pamanīju, ka tuvojas mans 186. buss, sajutu šo svētku sajūtu un smaidīju!