Pirmā diena

Pirmā diena jaunajā darbavietā. Patiesībā es vēl neko daudz nesaprotu. Internetu tā normāli, respektīvi ilgāk par 15 minūtēm, neesmu lietojis teju 3 nedēļas. Un pēdējās 15 interneta minūtes arī jau bija pirms nedēļas. Vispār sākumā jau tā grūti pierast, taču mēs jau esam cilvēki – pierodam pie visa. Sākumā pie tā, ka nav vairs blekberija un vēlāk pie tā, ka nav interneta. Vēl pāris mēneši, un tad es pierastu pie tā, ka vairs nav telefonu, autotransporta (un tas tiesa, jo automašīnai neesmu ulzicis ziemas riepas, un pēc viena neveiksmīga izkustināšanas mēģinājuma, atstāju to atkal stāvvietā, tāpēc visur dodos ar kājām vai sabiedrisko) un pārējo civilizācijas liecinieku. Vispār es domāju, ka pēc daudziem gadiem mēs visi ar skaudru sasjūtu atcerēsimies 2009. gadu. Bet es negribu tagad parlieku niansēs iedziļināties, jo citādi mēs vispār uz priekšu netiksim. Tagad ir iesācies 2010. gads. Kad apskatos šo skaitli, tas man savā ziņā liekas svešs. Nu nevis tāds kā mūsdienās, bet tāds kā mazliet no nākotnes. 2010 man izklausās kā ļoti tālu nākotnē, bet realitāte ir, ka mēs jau esam nonākuši šajā nākotnē. Es turpinu apzināt jauno dzīvesvietu. Ja Hamburgā ceļā uz darbu man vidēji pagāja 15 līdz 20 minūtes, tad šodien neprecīzā plānojuma dēļ ceļā biju nepilnu stundu. Pie mīnus 5 grādiem un diviem nesamiem pie rokas. Vienā bija dators, un otrajā ēdamais. Atšķirībā no manas iepriekšējās darbavietas, jaunā atrodas sava veida guļamrajonā, kur apkārt nav ne veikalu, ne kafejnīcu, ne maiznīcu. Es nevaru tā vienkārši iziet līdz Dat Backhus un nopirkt Franzbroetchen. Pirmkārt, jo Berlīnē nav neviena Dat Backhus maiznīcas, jo tā ir tipiska ziemeļvāciešu padarīšana, un otrkārt, Berlīnē nav Franzbroetchen – manas iemīļotās kanēļmaizītes, kas pieejama ir arī tikai Hamburgā. Respektīvi, sākam iepazīt reģionālās atšķirības! Kaut arī šīs divas pilsētas šķir tikai 300 kilometri, es šeit esmu savādākā vietā, un to var just. Cilvēki visumā man šķiet atsaucīgāki, bet arī agresīvāki. Mēdz jau teikt, ka berlīnieši ir ļoti tieši. To mēs vēl nākamajās dienās novērosim. Un metro es novēroju ļoti daudz ārzemnieku. Berlīne ir vismultikulturālākā pilsēta Vācijā. Kaut arī ar kultūru tam visam ir maz sakara. Labi, šodien es beidzu un es apsolu turpmāk jūs regulāri informēt par maniem Berlīnes atklājumiem.