Kumunofobija

Pirms nu jau ilgāka laika es rakstīju par neparastām profesijām vai izglītībām kā arī kaut kad par pa visam retām slimībām. Es domāju, būtu vērts atvērt jaunu ierakstu pasauli - par fobijām.
Kā izrādās, ar vārdu kumunofobija (es ceru,ka tas ir pareizs laviskojums) tiek apzīmētas bailes no pogām. Lai cik tas neticami arī neskanētu, bet tik tiešām eksistē ļaudis, kuriem sevi ir ļoti jāpārvar, lai viņi pieskartos pogām vai pat uzzimētu tās. Liekas, ka pat robeža šīm bailēm nav. Cilvēkiem ar izteiktu baiļu faktoru pretīgu sajūtu sagādā par šis vārds un tā izrunāšana.
Interesanti, cik lielā mērā šīm bailēm ir pamatots raksturs? Laikam jau fobijām nav vispār pamatota rakstura, jo vai tas, ka man ir bail no augstuma ir vērtējams vieglāk nekā tas, ja kādam ir bail no pogām?
Es tikai zinu šo sajūtu, kas mani pārņem, kad tieku konfrontēts ar augstumu vai caurspīdīgām trepēm vai kādu citu situāciju, kad augstums var tikt novērtēts kā nedrošs, pat, ja tas ir ļoti drošs. Es pat esmu cīnījies ar šīm bailēm ejot panorāmas ratā, taču tiklīdz panorāmas rata laiviņa ir atrāvusies no zemes, es nožēloju šo soli. Pat, ja es aizveru acis, es jūtu, ka ceļos aizvien augstāk. Vējš kļūst stiprāks, visas skaņas kļūst klusākas, ir dzirdama panorāmas rata čīkstēšana. Brrr, biedējošas sajūtas!