Mēs, latvieši!
Šitais tagad ir tāds tricky moments - kurā ierakumu pusē es nostāšos. Mūrnieces vai Tele2? Pa visam viennozīmīgi - Tele2 pusē!
Man šķiet, joks bija izdevies. Un man ir žēl par mūsu ministres uzreaģēšanu un arī žēl, ka daļa cilvēku vēl aizvien nespēj pasmieties par sevi. Tā ir pa visam elementāra situācija - brīdī, kad jūtam, ka kāds par mums ir pasmējies vai vienkārši esam nonākuši tādā situācijā, ka esam tikuši tā kā piemuļķoti, mūsos ieslēdzas pašaizsardzības reflekss, un mēs automātiski vēršamies pret tiem, kuri mums ir likuši tā justies. Galu galā, visi ir bijuši savās vietas! Bēdīgāk būtu, ja zinātnieku grupa būtu nolēmusi, ka tas ir meteorīts. Tad mēs no tiesas varētu sākt šaubīties par mūsu zinātniekiem un akadēmiķiem, taču viņi jau diezgan agrā stadijā noteica, ka kaut kas ar to meteorītu nav kārtībā.
Divas dienas cilvēki Latvijā runāja par meteorītu nevis par budžetu, kurš tik un tā būs ļoti bēdīgs nākamajam gadam. Principā jau valdība pat varētu justies pateicīga par to, ka cilvēki ir tikuši vismaz nepilnas divas diennaktis izklaidēti. Tas, ka daudzi latvieši nespēj pasmieties par sevi, ir daļa mūsu mazvērtības kompleksa. Mēs nejūtamies pārliecināti par mūsu personībām. Esam uzbūvējuši ap sevi dekorācijas un paši spēlējam noteiktu lomu. Taču šī bija situācija, kad kāds pilnīgi neadekvāts notikums pārrauj ierasto teātra gaitu un norauj mums maskas. Kā tajā Zigmāra Liepiņa dziesmā. Un mēs jūtamies kaili un neaizsargāti bez maskām, jo esam uzticējušies, bet beigās tomēr tikuši apmuļķoti. Jūtamies diskomfortā, un par šo diskomfortu jāpadara kāds ir vainīgs.
Kaut arī it nemaz neesmu Stendzinieka daiļrades piekritējs, pilnībā atbalstu viņa atklātajā vēstulē daudzām pieminētajām lietām. Ļoti precīzi pateikts!
Bet tagad visi klausamies mūziku!
Man šķiet, joks bija izdevies. Un man ir žēl par mūsu ministres uzreaģēšanu un arī žēl, ka daļa cilvēku vēl aizvien nespēj pasmieties par sevi. Tā ir pa visam elementāra situācija - brīdī, kad jūtam, ka kāds par mums ir pasmējies vai vienkārši esam nonākuši tādā situācijā, ka esam tikuši tā kā piemuļķoti, mūsos ieslēdzas pašaizsardzības reflekss, un mēs automātiski vēršamies pret tiem, kuri mums ir likuši tā justies. Galu galā, visi ir bijuši savās vietas! Bēdīgāk būtu, ja zinātnieku grupa būtu nolēmusi, ka tas ir meteorīts. Tad mēs no tiesas varētu sākt šaubīties par mūsu zinātniekiem un akadēmiķiem, taču viņi jau diezgan agrā stadijā noteica, ka kaut kas ar to meteorītu nav kārtībā.
Divas dienas cilvēki Latvijā runāja par meteorītu nevis par budžetu, kurš tik un tā būs ļoti bēdīgs nākamajam gadam. Principā jau valdība pat varētu justies pateicīga par to, ka cilvēki ir tikuši vismaz nepilnas divas diennaktis izklaidēti. Tas, ka daudzi latvieši nespēj pasmieties par sevi, ir daļa mūsu mazvērtības kompleksa. Mēs nejūtamies pārliecināti par mūsu personībām. Esam uzbūvējuši ap sevi dekorācijas un paši spēlējam noteiktu lomu. Taču šī bija situācija, kad kāds pilnīgi neadekvāts notikums pārrauj ierasto teātra gaitu un norauj mums maskas. Kā tajā Zigmāra Liepiņa dziesmā. Un mēs jūtamies kaili un neaizsargāti bez maskām, jo esam uzticējušies, bet beigās tomēr tikuši apmuļķoti. Jūtamies diskomfortā, un par šo diskomfortu jāpadara kāds ir vainīgs.
Kaut arī it nemaz neesmu Stendzinieka daiļrades piekritējs, pilnībā atbalstu viņa atklātajā vēstulē daudzām pieminētajām lietām. Ļoti precīzi pateikts!
Bet tagad visi klausamies mūziku!
Werbung