Mana bērnības mūzika 4

Veröffentlicht auf von helmuts

Pie šiem māksliniekiem agri vai vēlu nonāk visi mūzikas mīļotāji. Domāju, ka viņus nemaz nav iespējams apiet. Man viņi abi nostājās ceļā, kad man bija aptuveni 7 gadi. Ja vēlākos gados klausoties mūziku, cilvēks pats nonāk pie viņiem, tad toreiz, agrā jaunībā, viņi vienkārši nogūlās man priekšā zilas, lokanas un caurspīdīgas plates izskatā pat īpaši viņus nemeklējot. Toreiz es viņiem nepievērsu uzmanību. Man tikai tas dziesmas nosaukums, kurš bija tajā platītē iekšā, likās tāds dziesmai neparasts - bokseris. Bet domāju, ka šīs neparastās platītes atcerās daudzi manas paaudzes cilvēki. Lielākoties tās bija zilas, bet gadījās arī kāda melna vai zaļgana. Kā tāds biezas plēves gabaliņš apdrukāts ar mūziku. Pilnīga maģija! Tu uzliec uz plašu atskaņotāja tādu celofānu un no tā nāk ārā dziesmiņa par bokseri. Un abi mūziķi par kuriem es runāju, ir Simon&Garfunkel.
Protams, ka vārdus šai dziesmai neviens no maniem cilvēkiem 300 kilometru rādiusā ap mani nesaprata. Un tā kā man likās, ka dziesmiņa par bokseri, kurš cīnās ringā un pārsīt citiem degunus, nekādā veidā nepiestāvēja šai melodiskai un mazliet skumjajai skaņai, tad nolēmu, ka tā noteikti ir par bokseru šķirnes suni, kurš visdrīzāk kaut kur viens klaiņo, ir nomaldījies, pazaudējis saimnieku vai viņu piemeklējusi kāda cita liksta.
Es arī nezināju, kas ir Saimons un Garfankels. Šos divus vārdus saistībā ar dziesmu bokseris es saliku kopā tikai daudzus gadus vēlāk, kad nonācu pie viņiem abiem apzināti. Un tad, kad klausījos viņu albumu Bridge over troubled water tad sapratu, ka vismaz vienu dziesmu no visām esmu dzirdējis jau agrā bērnībā. tad es atceros to zilo, mīksto platīti, atskaņotāju un bokseri.
Šo dziesmu lai atskaņo nevis oriģinālie Pols un Arts, bet gan divi japāņi, kurus atradu jūtubā. Turklāt šis koveris viņiem lieliski ir sanācis!
Werbung
Um über die neuesten Artikel informiert zu werden, abonnieren:
Kommentiere diesen Post