Monta K.

Pēdējās dienās Latvijas vārds vācu medijos izskanējis bieži. Diemžēl kā jau tas samērā bieži mēdz gadīties - ne ar pozitīvu skaņu. Un, kaut arī viena meitene nav visa Latvija, un kaut arī viens notikums nav visa Latvija - ikreiz, kad pēdējās dienās izlasu medijos viņas vārdu, kas vienmēr tiek drukāts kopā ar Valmiera, Lettland, tad pārņem tāda nepatīkama iekšēja neērtības sajūta. Laikam es pārāk personīgi ņemu Latviju.

Šoreiz es mazāk gribēju runāt par sevi un Latviju, bet gan par notikumu, kas atgadījies kādai latviešu meitenei Berlīnē, par kuru vācu mediji, it sevišķi dzeltenie, neklusēja vēl arī šodien. Montu K. un viņas meitenīti Samantu nogalināja Berlīnē nu jau vairāk kā nedēļu atpakaļ zvērīgā veidā - nožņaudzot un pēc tam ievietojot līķus saldētavā un koferī. Pats slepkava, kas bija Montas K. Berlīnes dzīvesbiedrs izdarīja pašnāvību. Montai bija 22 gadi, meitenītei 2. Leonam, viņas slepkavam 25. Mārim, Samantas tēvam 25.

Skaidrs, ka dzeltenā prese mēdz notikumus "piegriezt" tā, kā viņiem ir izdevīgāk un kā dramatiskāk skan, bet šeit es mēģināšu rekonstruēt visu notikumu gaitu. Monta dzīvoja Valmierā, kur iepazinās ar Māri, kurš strādāja par mērnieku. Treknajos Latvijas gados mērnieka profesija bija pieprasīta un ļoti labi apmaksāta, kā rezultātā Māris ātri kļuva turīgs, iegādājās māju. Montai piedzima meitiņa. Taču Māris darbu zaudēja, iekļuva parādos. Monta paziņo, ka dodas uz Berlīni uz kādu hoteli pelnīt naudu. Patiesībā viņa iesāka strādāt par prostitūtu. Kad Māris to uzzina, attiecības tiek izbeigtas, taču Monta jau paspējusi Berlīnē iepazīties ar Leonu, kurš ir viņas klients, tad iemīlas, un drīz vien Monta dzīvo jau pie viņa. Taču savu darbu Monta turpina. Samanta galvenokārt dzīvo pie tēva Valmierā, taču pa laikam ir arī Berlīnē. Monta regulāri braukā no Berlīnes uz Valmieru. Kad pēdējo reizi Monta ar Samantu ierodas Berlīnē, neviens nenojauta, ka šis ir viņas pēdējais brauciens, jo arī Leons nekādi nevarējis samierināties ar Montas profesiju, kādā emociju uzplūdā nogalina abas meitenes un sevi.

Šis gadījums varēja notikt ar ikvienu meiteni, un tas, kas Monta ir no Latvijas, domāju ir drīzāk sagadīšanās. Protams, ka slepkavu nekādi nav iespējams attaisnot, bet fakts ir - abās reizēs attiecības izjuka viņas nodarbošanās dēļ. Kas spiež sievieti uz šādu soli? Vai rūpes par meitiņas nākotni? Vai dzīšanās pēc naudas, labklājības un mantas? Vai cilvēka vēlme pēc labklājības ir nosodāma? Noteikti nē, bet vai labklājība jebkuriem līdzekļiem? Un, ja viņas nodarbošanās ar prostitūciju bija meitiņas vārdā, vai tad labāk nebija nesasieties ne ar vienu vīrieti? Laikam jau šāda cilvēku rīcība ir liela mistērija, un mēs nekad nespēsim to saprast un izskaidrot, jo patiesos motīvus nekad neuzzināsim.

Bet medijos šis atgadījums paliks kā Montas K. no Latvijas un dažu citu cilvēku traģēdija, kuras cēlonis ir paši iesaistītie cilvēki.

Slepkavība notika Berlīns pilsētas daļā Temelhof, kurā atrodas arī vecā Berlīnes lidosta, kura tagad jau ir slēgta. Tāpēc šī fotogrāfija.