Pasaules čempionāts
Vai esiet dzirdējuši par E-sportu? Neko? Dīvaini. E-sporta pasaules čempionātu apmeklējuši 220 000 cilvēku, pasaules čempioni saņem līdz pat 50.000 dolāriem. Šo sporta veidu var piekopt gan vienatnē, gan komandā. Aktuālais pasaules čempions ir Ukrainas komanda. Pagājušo piektdien man bija tas gods apmeklēt šo pasaules čempionātu.
Bet tas, ko es tur redzēju, bija nožēlojami. Runa ir par Counter Strike (tāda datora spēlīte, kur visi ir jānogalina) publisku spēlēšanu Cebit meses ietvaros, kur norisinājās šis pasaules čempionāts. Es kaut ko tādu redzēju pirmo reizi! Iedomājieties sekojošu skatu - liela zāle, aptuveni 300 sēdvietas, puse no tām ir aizņemtas ar pumpainiem tīņiem. Lielākā daļa ģērbušies tumšās drēbēs, kapučjakās. Visi kārtīgi sēž rindās. Tas nav teātris, vai kino. Bērni seko līdz datora spēlei, kas tiek pārraidīta uz liela ekrāna, un priekšpusē ir galdi, pie kuriem sēž "e-sportisti". Redzams, kā daži skatītāji jūt līdz noteiktai komandai. Es neko nesaprotu. Uz milzīgā ekrāna ir redzami šāvieni, sprādzieni, asinis, ieroči, noliktavas, automašīnas. Ekrāna skats pārvietojas līdz ar kādu spēlētāju, kurš iesācis dzīties pakaļ savam upurim un mēģina to nogalināt ar kaut kādu mistisku lāzerieroci. Brīdī, kad upuris krīt, skatītāji sāk applaudēt, trīs jaunieši no sajūsmas pielec kājās. Visu notiekošo pavada ļoti emocionāls rečetatīvs amerikāņu angļu valodā. Komentētājs, kurš stāsta par notiekošo tādiem muļķiem kā man, paskaidro, kurš kuru tieši tagad nogalina. Bet insaideriem šī emocionālā runāšana tikai vēl vairāk uzkurina asinis.
Jaunieši ir pa īstam aizrauti ar notiekošo. Ir vēl kāds cits stūrītis hallē, kur ir aptuveni 30 datori, pie kuriem visi, kuriem ir vēlme, var paspēlēt šo spēlīti. Kā sacīt jāsaka - ja vēl neesi inficēts, tad ir pēdējais laiks! Pasākuma sponsors ir firma intel, kura tādā veidā acīmredzot audzina savus nākotnes pircējus. Ja šodien kruto Dell datoru ar Intel prcesoru vēl pērk māmiņa vai tētis, tad jau rītdien jaunieši paši sagrabinās naudiņu, lai varētu nopirkt vēl jaudīgāku, vēl ātrāku, ar vēl kabāku grafisko karti, lai taču tā kārtīgi varētu izšaudīties! Kuriem vājāka nervu sistēma, problēmas ģimenē vai skolā, tie šo spēli uztver kā treniņa nometni saviem nākotnes terora aktiem vai arī vietu, kurā atstāt savu agresiju. Vai varbūt tieši uzkrāt? Tie, kuri emocionālā ziņā noturīgāki, vienkārši nāk pēc skolas uz mājām, un turpmāko vakaru pavada pie lielās Dell kastes ar Intel procesoru šaudot ļaundarus. Vecākiem arī labi. Vienreiz samaksā 800 EUR par datoru, bet pēc tam vakaros miers. Bērns pats sēž savā istabā un attīsta sevi, vecāki var mierīgi dirnēt pie TV. Turklāt, ietaupās taču nauda kaut kādiem sporta veidiem vai pulciņiem, kur bērnu arī varētu sūtīt.
Bet spēļu industrija tikmēr 2009. gadā ir apgrozījusi 11 miljardus dolāru. Spēles kļūst aizvien rafinētākas, tās kopēt ir kļuvis gandrīz vai neiespējami, tāpēc tiek pirkti oriģināli. Turklāt, cenas ir samazinājušās, un oriģinālu spēli tagad nopirkt var ikviens skolnieks, kurš pāris nedēļas savu pusdienu naudu neiztērē ēdienam.
Pievienoju jūtuba klipiņu no šī pasaules čempionāta, lai visiem rastos priekšstats par to, kas ir e-sports.
Bet tas, ko es tur redzēju, bija nožēlojami. Runa ir par Counter Strike (tāda datora spēlīte, kur visi ir jānogalina) publisku spēlēšanu Cebit meses ietvaros, kur norisinājās šis pasaules čempionāts. Es kaut ko tādu redzēju pirmo reizi! Iedomājieties sekojošu skatu - liela zāle, aptuveni 300 sēdvietas, puse no tām ir aizņemtas ar pumpainiem tīņiem. Lielākā daļa ģērbušies tumšās drēbēs, kapučjakās. Visi kārtīgi sēž rindās. Tas nav teātris, vai kino. Bērni seko līdz datora spēlei, kas tiek pārraidīta uz liela ekrāna, un priekšpusē ir galdi, pie kuriem sēž "e-sportisti". Redzams, kā daži skatītāji jūt līdz noteiktai komandai. Es neko nesaprotu. Uz milzīgā ekrāna ir redzami šāvieni, sprādzieni, asinis, ieroči, noliktavas, automašīnas. Ekrāna skats pārvietojas līdz ar kādu spēlētāju, kurš iesācis dzīties pakaļ savam upurim un mēģina to nogalināt ar kaut kādu mistisku lāzerieroci. Brīdī, kad upuris krīt, skatītāji sāk applaudēt, trīs jaunieši no sajūsmas pielec kājās. Visu notiekošo pavada ļoti emocionāls rečetatīvs amerikāņu angļu valodā. Komentētājs, kurš stāsta par notiekošo tādiem muļķiem kā man, paskaidro, kurš kuru tieši tagad nogalina. Bet insaideriem šī emocionālā runāšana tikai vēl vairāk uzkurina asinis.
Jaunieši ir pa īstam aizrauti ar notiekošo. Ir vēl kāds cits stūrītis hallē, kur ir aptuveni 30 datori, pie kuriem visi, kuriem ir vēlme, var paspēlēt šo spēlīti. Kā sacīt jāsaka - ja vēl neesi inficēts, tad ir pēdējais laiks! Pasākuma sponsors ir firma intel, kura tādā veidā acīmredzot audzina savus nākotnes pircējus. Ja šodien kruto Dell datoru ar Intel prcesoru vēl pērk māmiņa vai tētis, tad jau rītdien jaunieši paši sagrabinās naudiņu, lai varētu nopirkt vēl jaudīgāku, vēl ātrāku, ar vēl kabāku grafisko karti, lai taču tā kārtīgi varētu izšaudīties! Kuriem vājāka nervu sistēma, problēmas ģimenē vai skolā, tie šo spēli uztver kā treniņa nometni saviem nākotnes terora aktiem vai arī vietu, kurā atstāt savu agresiju. Vai varbūt tieši uzkrāt? Tie, kuri emocionālā ziņā noturīgāki, vienkārši nāk pēc skolas uz mājām, un turpmāko vakaru pavada pie lielās Dell kastes ar Intel procesoru šaudot ļaundarus. Vecākiem arī labi. Vienreiz samaksā 800 EUR par datoru, bet pēc tam vakaros miers. Bērns pats sēž savā istabā un attīsta sevi, vecāki var mierīgi dirnēt pie TV. Turklāt, ietaupās taču nauda kaut kādiem sporta veidiem vai pulciņiem, kur bērnu arī varētu sūtīt.
Bet spēļu industrija tikmēr 2009. gadā ir apgrozījusi 11 miljardus dolāru. Spēles kļūst aizvien rafinētākas, tās kopēt ir kļuvis gandrīz vai neiespējami, tāpēc tiek pirkti oriģināli. Turklāt, cenas ir samazinājušās, un oriģinālu spēli tagad nopirkt var ikviens skolnieks, kurš pāris nedēļas savu pusdienu naudu neiztērē ēdienam.
Pievienoju jūtuba klipiņu no šī pasaules čempionāta, lai visiem rastos priekšstats par to, kas ir e-sports.
Werbung