Kamolā tinējs

Veröffentlicht auf von helmuts

Ui, kā kādreiz visiem šī dziesma patika! Būšu uzmanīgs ar saviem apgalvojumiem. Daudziem patika! Šī dziesma man ienāca no rīta prātā, kad ielēcu pēdējā brīdī bānī, pirms durvis ar blīkšķi aizcirtās, gandrīz iecērtot manu somu ar Sony Vaio, un es ieraudzīju vīrieti, aptuveni 35 gadus vecu, kas sēdēja pie loga un ar apbrīnojamu veiklību tina cigareti. Vācijā ir ļoti populāra cigarešu tīšana, kas ir finansiāli izdevīgāks variants un tam ir arī sava maģija. Ja tiek smēķētas parastās paciņu cigaretes, tad smēķēšanas burvība ir tikai brīdī, kad tiek vilkts dūms, bet tinot cigareti, smēķēšana kļūst par veselu procesu. Par sava veida rituālu, kura laikā cilvēks it kā atslēdzas no ārpasaules un nododas cigaretes uztīšanai. Man kā nesmēķētājam tas atgādina sava veida meditāciju. Cigaretē tiek ietītas visas sliktās domas, visi sliktie darbi, visas nelaimes, tad tā tiek aizdedzināta un izsmēķēta. Vai tieši otrādi – visas labās domas un vēlējumi tajā tiek ietīti, lai tie kopā ar dūmiem paceltos gaisā. Debesīs pie Dieviņa. Es domāju par to – kāpēc cilvēks smēķē ? Es zinu, tas ir muļķīgs jautājums. Ļoti muļķīgs, bet tik un tā interesants. Es varu saprast, ja šad tad uzsmēķē kādā pasākumā, ballītē. Nu tā, kompānijas pēc, par godu meitenēm vai puišiem, kompānijā ar vīnu vai šņabi. Bet kāpēc smēķēt agri no rīta tūlīt pēc miega, pirms ir izdzerta pirmā kafijas tasīte vai apēsta maizīte? Kāpēc smēķēt aukstumā un salā drebot un trīcot pie visām miesām? Kāpēc celties augšā pa nakti, lai pa kluso aizietu un izsmēķētu cigareti? Kāpēc pārtraukt darbu, lai pēc tam vienatnē, ārā uz ielas uzsmēķētu cigareti? Nerunājot ne arvienu, vienkārši stāvot zem nojumes mētelī, lai pēc brīža smirdot atkal atgrieztos atpakaļ siltā birojā. Varbūt, ka vajadzīgs ir šis sajūtu kontrasts? Izjust aukstumu, smirdoņu, apkārtējo cilvēku nosodījumu, lai pēc tam atgrieztos atpakaļ siltumā pie jaukiem kolēģiem?

Es jau domāju, ka starp maniem lasītājiem ir arī regulāri smēķētāji, tāpēc mani tik tiešām interesē, kāpēc cilvēks regulāri smēķē. Es domāju, tā ir tikai un vienīgi atkarība, kura maksā tikai naudu, bet nesniedz nekādu baudu. Atkarībā no dažām citām atkarībām. Bet varbūt, ka tomēr sniedz, un es vienkārši neko nesaprotu?

Vīrietis bānī beidz atīt cigareti, eleganti aizsprauda to aiz auss, un pieturā izleca laukā no bāņa. Baltā cigarete veidoja lielisku kontrastu viņa ogļu melnajiem matiem un cieši turējās. Kā pielīmēta.

Werbung
Um über die neuesten Artikel informiert zu werden, abonnieren:
Kommentiere diesen Post
H
ooo, otrs Helmuts ir atgriezies! Tas ir apsveicami! Veel tikai Kaarli mums vajadzeetu, un tad vecaa kompaanija atkal ir pilnaa sastaavaa. :)
Antworten
H
istenibaa, kad pipeju vel, tad pie ciigas tika apspriesti visi peedejie notikumi, jaunumi, bet galvenais - ciiga baigi nomierina un pie pipesanas ir dzimusas loooti daudz labas idejas. bet tik un ta - tas ir kaitigi un forsak ir tomer nepipet.
Antworten
T
Jo vairāk kāds runā par atkarību izraisošām vielām, jo vairāk man gribas pamēģināt.Pēc šī ieraksta un komentāriem tā vien šķiet, ka mājupceļā būs jānopērk... hmmm... nu kaut vai pieminētais Vogue menthol ;)
Antworten
Z
Darba kabinetu dalu kopā ar šefu un šis ir atsācis smēķēt. Visu gadu nepīpēja un še tev! Pirms mēneša atsāka un atsāka tikai tāpēc, lai nākamgad varētu atmest :D<br /> Bet vispār savulaik mēdzu uzpīpēt kompānijas pēc kopā ar meitenēm, tikai viss sākās ar dūma ievilkšanu un tekstu: ah, mamma nāk. Nebija nekāda apķeka :D Čigaretes nekad speciāli neesmu pirkusi, lai pīpētu ikdienā, jo vienkārši naudas žēl un vispār mati smirdēs, rokas smirdēs, mute smirdēs, drēbes smirdēs.. Fu! Bet, ja kāds pīpē, man nav iebildumu, tikai nevajag man pūst dūmus virsū un šī procesa laikā blakus stāvēt, kā arī, ja pīpē, tad vismaz ko labu.
Antworten
E
Man ļoti patīk smēķēt. Un esmu secinājusi, ka cigarete man nozīmē labu kompāniju. Jo es smēķēju tad, kad mani kaut kas nomāc, un cigaretē laikam meklēju mierinājumu, koncentrēju domas. Tāpat man tas asociējas ar brīvību - ka es zinu, ka smēķēt nav labi un ir kaitīgi, bet man ir brīvība to tomēr darīt. <br /> Bet smēķēju reti. Jo ar prātu saprotu, ka cigarete nevar neko atrisināt. Un brīvību arī var pārbaudīt savādāk. Starp citu, esmu domājusi par to, ka man tomēr bērnībā iepotētais "smēķēt ir kaitīgi" un vecāku nesmēķētāju piemērs ir iesēdies arī manā personīgajā vērtību sistēmā.
Antworten