Ziemassvētku dzejolītis

Kā jau mēs zinām, lai tiktu pie Ziemassvētku dāvanas, nepieciešams kāds priekšnesums. Tā tas bija pirms divdesmit gadiem, un tā tas ir arī šodien. Kādreiz es pelnīju dāvanas ar mūzikas priekšnesumiem vai skolā iemācītiem pantiņiem, taču jau pēdējos četrus gadus Ziemassvētku dzejolīti saceru pats. Jūsu uzmanībai šī gada Ziemassvētku dzejolītis, kas tapa pagājušā nedēļā:









Ziemassvētki 2008

Šogad mutē vārds tik viens
Tas nav saldējums vai piens
Tā nav arī paradīze
Tas ir mazais vārdiņš krīze

Solījumi pazuduši
Treknie gadi pagājuši
Bankām nauda aptrūkusies
Izaugsme ir apstājusies

Arī vīrs, kam balta bārda
Mētelis un bieza āda
Sašļucis velk kājas gausi
Rokās saķēris tur ausi

Dāvanmaiss vairs nav kā pēlis
Bet gan plakans tā kā dēlis
Arī vēders zudis tam
Naudas nav vairs pīrāgam

Bērni vaicā - kā tad būs
Vai mums dāvaniņas būs?
Vecis atkliedz balsī baisā:
Nasing spešal man tik maisā!

Salavecītis iepriecināja mani ar grāmatām, Prāta Vētras un Rīgas Sargu DVD, cepuri un rindu citu foršu un noderīgu lietu.

P.S. Dzeru pašlaik kolu, tāpēc tāda bildīte. Bet vispār šis kolas salavecītis izskatās tik īsts, ka, laikam, vajadzētu ieteikt visiem esošajiem un topošajiem salavečiem sava imidža uzlabošanai regulāri dzert kolu.