Uzvara vai beigas?

Visu savu bērnību kā arī pusaudžu gados es biju pārliecināts, ka 9. maijs ir uzvaras svētki. Diena, kad Padomju Savienība guva uzvaru pār fašistisko Vāciju. Vēl tagad man ausīs skan krievu dziedoņa Ļeva Ļeščenko izpildītā dziesma Deņ pobedi tādā pozitīvi pacilātā noskaņojumā.
Kad atbraucu uz Vāciju, biju spiests secināt, ka uzvaras svētkus šeit neviens nesvin. Šeit cilvēki atzīmē Otrā pasaules kara beigas, turklāt 8. maijā. Dienā, kad feldmaršals Kaitels parakstīja vācu armijas kapitulācijas aktu. Tās nav svinības ar skaļu mūziku, tā ir drīzāk piemiņas diena.
Un patiesi, tas ir būtisks jautājums. Vai mēs atzīmējam 9. maiju, kas skaitās oficiāli pirmā pēckara diena, tātad diena bez vardarbības, nāves un nežēlības, vai tomēr 8. maiju, dienu, kurā tika pielikts punkts karadarbībai?
Protams, ka mums līdz ar 9. maiju iesākās nākamais okupācijas laiks. Kaut arī būsim precīzi - Latvija par padomju republiku kļuva jau 1940. gadā.
9. maijā tiek atzīmēta Eiropas diena, un nevis par godu uzvaras dienai, bet gan Francijas ārlietu ministra Roberta Šumana ierosinājumam 1950. gada 9. maijā dibināt ogļu un tērauda savienību, kas ir aizsācējs Eiropas Savienībai.
Tātad, gan šodien, gan rīt mums ir iespēja gan svinēt, gan pieminēt, gan dziedāt, gan noturēt klusuma brīžus.
Gandrīz nekas šajā pasaulē nav viennozīmīgs. Vēsturi raksta uzvarētāji, un uzverētāji arī nosaka svinamās dienas.